12. decembris, 2018, Trešdiena

Otīlija, Iveta

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Izstāde no Mācekļa līdz Meistaram Lauvās

20.11.2014 15:29

Valsts svētku priekšvakarā Lauvu Tautas namā notika izstādes “No Mācekļa līdz Meistaram” atklāšana, kas tapusi sadarbībā ar saviesīgo biedrību “Svētupes lauva” un Tautas namu. Šī izstāde ir kā turpinājums pirms gadiem iesāktai tradīcijai – celt gaismā Lauvu puses ievērojamākos, izcilākos un talantīgākos ļaudis. Šoreiz kārta Lauvu puses māksliniekiem. Ne par velti izstādes nosaukums “No Mācekļa līdz Meistaram”, jo apskatei izlikti gan pavisam jaunu autoru, gan vecmeistaru darbi.

IMG_6924.JPG

Izstādi Lauvu Tautas nama vadītāja Indra Kauliņa atklāja ar Anitas Emses dzejoli no viņas nupat iznākušās grāmatas “Saknes”- Tu, mīļaš zemit, mass ka cimc – Tu sīkeš Sveicem pagasc; Mēs i teu bēn – viens otrs simxc – Cic bagataks, cic nabaks. 

Pēc kopīgi dziedātās “Mazs bij tēva novadiņis….” Indra sacīja “šī izstāde ir par saknēm. Par to cilvēku saknēm, kuri šeit ir dzīvojuši, dzīvo, un uzskata šo vietu par savu, vienreizēju, neatkārtojamu un arī neaizmirstamu.”

Izstāde ir krāsaina, acis tā vien ceļo no zīmējumiem, pie fotogrāfijām un gleznām, bet patiesībā mākslas darbi ir šīs izstādes pievienotā vērtība. Pamatvērtība ir pats cilvēks. 

Runājot par izstādē redzamo darbu autoriem Indra uzsver, ka pazīst katru no viņiem personīgi, un kādā noteiktā dzīves posmā viņu ceļi ir krustojušies. 

Tā kā izstādes nosaukums ir no “Mācekļa līdz Meistaram” tās atklāšanas stāstu Indra iesāk ar pašas jaunākās dalībnieces – Salacgrīvas vidusskolas 8.klases skolnieces Ilzes Pogules zīmējumiem. Viņas darbu smalkās līnijas Indru uzvedinājušas uz atmiņām par Ilzes vecākā brāļa Lauvās tapušajiem zīmējumiem un pašas Indras vecmāmiņas apsveikuma kartiņām, kuras zīmējis mākslinieks Arvīds Priedītis. Ja zīmētu dzimtas koku, tad tajā noteikti parādītos arī Ilze, kas kā smalka līnija ir šīs dzimtas turpinājums. 

Par nākošo izstādes dalībnieci Indrai vajadzētu zināt visu, jo, viņas meitas, Lindas fotogrāfijas ir nākošās pie kurām apstājas un stāsta Lauvu Tautas nama vadītāja. “Viņa ir kā aizslēgta dārgumu lāde, kurai klāt tik viegli nemaz netiek. Bet kad lādes vāks kaut uz mirkli paveras, tajā redzamas brīnumu lietas.” Pati Linda ir pieticīgāka un stāsta, ka ejot dabā un fotografējot viņa nomierina sevi un cenšas saskatīt pasauli savādāku. 

Arī par Jutu Šēriņu un viņas darbiem Indrai ir savs sakāmais – “ar Jutu ir interesanti sarunāties, ļoti pacietīga, apzinīga un centīga meitene. Ja ko dara, tad no visas sirds un lielu izdomu.” 

Divu vienaudžu Jāņa Melnalkšņa un Aldoņa Cīruļa gleznas izliktas vienas pret otru. Abi vienā gadā dzimuši, vienā skolā mācījušies, vienā klasē palaidnības kopā darījuši. Bet vispirms Indra stāsta par Jāni Melnalksni. Viņa vairs nav mūsu vidū, bet viņa gleznas ir kā dzīvs apliecinājums meistara prasmei un talantam. Jānis bija cilvēks, kuram gleznošana bija Dieva dots talants, šūpulī ielikts no mātes Dabas. Visu mūžu viņš strādājis vienkāršu darbu un gleznojies vien sava un tuvinieku priekam. 

Viņa vienaudzis Aldonis Cīrulis ir mācījies augstās skolās un strādājis ar mākslu saistītās jomās. Pirmās atmiņas Indrai par Aldoni no tēva mednieku stāstiem, bet pirmā kopīgi veidotā izstāde bijusi medību trofejām veltīta. Šī ir jau piektā izstāde Lauvās, kuras tapšanā savu roku pielicis Aldonis Cīrulis. Par šo izstādi mākslinieks saka “darbs pie izstādes bija pārdomu laiks. Rezultāts ir tāds, ka te redzama mana dzīve no bērnības līdz šai dienai. Kā no mācekļa esmu tapis par meistaru. Jeb, kā sacīja viena no manām kursa biedrenēm “nostalģija””.  

Vispazīstamākais no visiem septiņiem izstādē skatāmo darbu autoriem ir gleznotājs Valdis Treijs. Indra par viņu teic “Liels meistars, bet ļoti sirsnīgs, iejūtīgs, inteliģents un talantīgs cilvēks.” Viņa meita Agnese Hermane ir ļoti pateicīga par lauviešu izrādīto cieņu tēvam un ar prieku stāsta par viņa mazbērniem – Emīliju, Edgaru un Augustu, kuri turpina vectēva radošo garu un ir lieli zīmētāji. 

Izstādes visvecākais dalībnieks ir Georgs Zabeļins. Indrai viņš savulaik dāvājis vienu no savām gleznām. Izgājis Sibīriju, pārdzīvojis izsūtījumu un vācu nometni, sagaidījis savu 98. dzimšanas dienu, vēl arvien ir dzīvespriecīgs un optimistisks. Viņa meita Brigita stāsta “tēvs Lauvās dzīvojot spēlēja teātri, muzicēja orķestrī, dziedāja un daudz gleznoja. Viņa veselības recepte pavisam vienkārša – vasaras ik rīta pastaigas rasotā zālē, saulīte acīs un ar smaidu satikti tuvinieki, draugi un pretimnācēji.”

Kad izrunāts izstāstīts par izstādē skatāmo darbu autoriem Lauvu Tautas nama vadītāja Indra teic lielu paldies labvēļiem un atbalstītājiem – Salacgrīvas novada domei, Ģirtam Bisniekam, Edžum Zvīnim, un cilvēkiem, kuri no savām mājām uz izstādi atnesa mākslinieku darbus – Antrai un Jolantai Brantām, Vinetai Bērziņai, Ritai Pogulei, Jurim Melnalksnim un protams izstādes veidotājiem Aldonim Cīrulim un Mārai Lejniecei.

Kopīgi izdziedot “Nāk rudens apgleznot Latviju….”, un Latvijas valsts Himnu lauvieši pie kafijas un tējas tases vēl turpināja sarunas un kavējās atmiņās.

Ilga Tiesnese

IMG_6920.JPG
IMG_6924.JPG
IMG_6952.JPG