Mūspuses Kultūrvēsturiskā ainava

16.09.2016 08:12

11.septembrī Latvijā atzīmēja Eiropas kultūras mantojuma dienas, kuras šogad veltītas kultūrvēsturiskajai ainavai. Salacgrīvas novadā šo dienu laikā atzīmēja divas kultūrvēsturiskās ainavas – Ainažu molu un Jaunupes dambi, savukārt Limbažos pilsētas vēsturisko centru. Četros pēcpusdienā, uz Jaunupes dambja, vietā kur kādreiz atradās Svētupes aizvars, tikās vietējie, viesi no Limbažiem un Rīgas.

Pirms pacelt Eiropas kultūras mantojuma dienu karogu Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētniece Ieva Vītola stāstīja “iemesls tam, kāpēc esam šeit tik kuplā ir tas, ka tieši šodien, Latvijā 21 reizi, atzīmē Eiropas kultūras mantojuma dienas, kuras šogad veltītas kultūrvēsturiskajai ainavai. Mēs pasākumu sākām divos dienā Limbažu muzejā, kad skatījām Rasmas Noriņas izstādi “Svētupe no Limbažiem uz jūru”, un tagad esam šeit, uz Jaunupes dambja, jo šīs dienas vienojošais elements ir Svētupe.”

Lai svinīgi atklātu pasākumi viesi kopā ar mūziķi Ligitu Dambi nodziedāja svētupiešu himnu. 

Pirms celt mastā Eiropas kultūras mantojuma karogu arheologs Juris Urtāns stāstīja par to kas ir Jaunupes dambis un kā Svētupe ir veidojusi kultūrvēsturisko ainavu. “Iedomājieties, ir apmēram 1593 gads, un kāds vietējais vīrs, “punktierēja” ka vietā kur Svētupe aizgriežas uz jūru varētu darīt savādāk … un pagriezt upi taisnāk - uz Salacu. Tam bija jābūt kārtīgam punktierim jo pagriezt upi nav tik vienkārši, jo viena lieta ir izdomāt, bet cita mācēt savu ideju izstāstīt citiem un to īstenot. Teikās saka, ka Jaunupe ir rakta, bet tā nav, kad Svētupei aizlika priekšā dambi, Jaunupe izrāva jauno gultni un aiztecēja uz Salacu un tālāk uz jūru. Iedomājieties kā to dambi varēja uzcelt - tas ir 150 – 200 metrus garš, 4 metrus augsts, pie pamatnes 15 – 20 metrus plats. Bija jāsaved un jāsaliek akmeņi, jāuztaisa aizvars, jeb slūžas. Tas nenotika uzreiz, bet tad, vienā brīdī aizvaru aizlieka priekšā un upe sāk citu ceļu. Projekts sekmējās un upe aizgāja, pagāja simts un vairāk gadi, cilvēki aizmirsa kurš un kad ko īsti darīja, lai Jaunupe piegūtu savu plūdumu, viss bija pats par sevi saprotams. 17 gadsimta kartēs šis dambis jau ir, šis ir vecais Rīgas ceļš no Rēveles (Tallinas) uz Rīgu. Ir zināms, ka Zviedrijas karalis Kārlis XII pa šo ceļu ir braucis. Mēs šobrīd esam tajā vietā, kur gājis Kārlis XII. Vai ir daudz tādu vietu, pa kurām ejot varam tā teikt? Šis ceļš ir funkcionējis ilgi. Vismaz 300 gadus. Vai tā Svētupe bija kuģojama, droši vien jā, bet ne mūsdienu izpratnē, drīzāk ar laivām. Jaunupe bija ļoti vajadzīga, jo upes laivas nebija piemērotas kuģošanai pa jūru, bet kravām bija jānokļūst Salacgrīvas ostā.” 

Pēc Jura Urtāna stāstījuma bija īstais brīdis celt mastā Eiropas kultūras mantojuma dienu karogu, uz Jaunupes dambja to darīja zemes īpašnieks Antons Kantenieks un pārupes saimnieks Edmunds Birkenbergs. Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs paliek zemes īpašnieka īpašumā kā vēstures liecība, un īpašos svētkos viņš var celt to mastā.

Šajā svētku reizē īpašu dāvanu saņēma sabiedrības atmiņu glabātāji, Limbažu, Pāles un Salacgrīvas muzeji. Arheologs Juris Urtāns, to darbiniekiem, pasniedza īpašu dāvanu - 17. gadsimta koka plankas no Svētupes krasta stiprinājuma, jeb mūsdienu valodā runājot rievsienas. Koku vecums ir pārbaudīts Tallinas radio karbona datēšanas laboratorijā, un muzeji saņēma arī sertifikātus, kas apliecināja šo paraugu vecumu - šie koki ir 286 gadi veci (pieļaujamā kļūda 50 gadi).

Pasākuma saviesīgajā daļā viesi un vietējie dziedāja kopā ar Ligitu Dambi, cienājās ar zemnieku saimniecības “Kraukļi” sarūpēto cienastu un klausījās svētupiešu atmiņu stāstījumos – viesu nama “Svētupes” saimnieks Inga Saliņš atcerējās, ka “Svētupē pirmo reizi ar spiningu uz forelēm iekāpu 1978 gada pavasarī, ievziedu laikā. Pa rīta cēlienu bija 5 skaistas foreles. Dienas trīs atpakaļ mans loms bija divi mazi asarīši un sapaliņš. Viss mainās šajā upē. Agrāk bija liela lašu un taimiņu migrācija un nebija makšķernieku, tagad viņu ir daudz, bet lašu un taimiņu vietā ir karūsas.”

Savukārt Kraukļu saimnieks Edmundam Birkenbergam atmiņā palikušas reizes, kad kopā ar tēvu ar krītiņiem Svētupē ķēruši vēžus, gaidot tos gulējuši pļaviņā un skaitījuši zvaigznes. 

Pirms doties mājup viesi pulcējās kopīgai fotogrāfijai, lai vēsturei paliktu bilde par 2016.gada Eiropas kultūras mantojuma dienām 2016.gadā pie Jaunupes dambja.

Pētniece Ieva Vītola teic paldies Salacgrīvas novada domei par atbalstu šī projekta realizācijā un uzsvēra “šis ir ļoti labs sadarbības projekts, esam izdarījuši lielu darbu un šogad kultūrvēsturiskās ainavas statuss Salacgrīvas novadā ir piešķirts Ainažu molam un Jaunupes dambim. Kultūrvēsturiskā ainava ir tik ietilpīga, ka cilvēki uzreiz to nemaz neatpazīst. Kultūrvēsturiskā ainava varbūt jebkas, ko cilvēks, izmantojot dabu, ir veidojis vidi ap sevi. Šīs dienas ir labs formāts, lai popularizētu to mantojumu kas mums ir. Salacgrīvas novadā tagad būs vēl viens tūrisma apskates objekts, pa kuru ejot var apskatīties un izjust senatnes elpu. Visam sākums ir grāmata Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā.”

Dalībai Eiropas kultūras mantojuma dienā 2016 Kultūrvēsturiskā ainava Latvijā dalībnieku sarakstā ir minētas 70 vietas; tādas, kuras dalībai pieteica saimnieki un kurās notiks dažādi uz kultūrvēsturiskās ainavas izpēti un kopšanu vērsti pasākumi un tādas, kuras netika pieteiktas, bet kuru izcelšanu Latvijas kultūrvēsturiskās ainavas kontekstā par nozīmīgu uzskatīja komisija.

Ilga Tiesnese