29. marts, 2024, Piektdiena

Agija, Aldonis

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Kaut arī apgrozījums nedaudz sarucis, Salacgrīvas osta attīstās

17.01.2018 09:57

Pērn Salacgrīvas ostā apkalpots 91 kuģis – par astoņiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēdējos gados visražīgākais bijis 2015. gads, kad ostā piestājuši 125 kuģi. Attiecīgi sarucis arī kravu apgrozījums. Pagājušogad tas bija 263 556 t, 2016. – 291 099 t, savukārt pieminētajā pēdējā laika veiksmīgākajā 2015. gadā – 349 357 t. 

Pētot kravu veidus, redzams, ka tā gada apgrozījumu lielā mērā baroja ceļu būve, jo ievests teju 100 000 t šķembu, bet pērn – neviena. Arī asfaltu 2015. gadā ieveda 10 reižu vairāk nekā pagājušogad. Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais atceras, ka savulaik frēzētais asfalts ievests uz urrā!, jo dots par brīvu, tagad jāmaksā, un pieprasījums vairs nav tāds. Šķembu un asfalta ievešanu atkal var iekustināt vien kādu ceļu būve Salacgrīvas tuvumā. Nav informācijas, ka kas tāds būtu paredzēts šogad, lai gan 2018. gads savulaik bija minēts kā laiks, kad varētu rekonstruēt tranzītielu Salacgrīvā. – Varbūt nākamajā vai aiznākamajā gadā to darīs, – cer ostas pārvaldnieks.

Ar līdzīgām cerībām ostā gaida dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecību. Šis projekts varētu kāpināt apgrozījumu ostā. I. Īstenais atkārto jau savulaik sacīto – diemžēl Salacgrīvā un tās tuvumā nav lielu ražotņu, kam būtu nepieciešami ostas pakalpojumi. Ar labvēlīgu skaudību viņš skatās uz Skultes ostu, kam palaimējies būt ekonomiski dzīvīgākā vietā, svarīgi arī, ka tuvāk Rīgai. Tiesa, arī Salacgrīvā 2017. gadā pieklājīgi audzis malkas eksports: no 9050 t 2015. gadā uz 16 742 t pērn. Tāpat no 52 522 uz 76 214 t pieaudzis izvestās šķeldas apjoms. Pēdējos septiņos gados abu šo kravas veidu eksports nav bijis tik prāvs. Ostas pārvaldnieks teic – būtu vēl vairāk, līdz ar to pērn nebūtu krituma ne kravu apgrozījumā, ne kuģu skaita ziņā, bet… Vispārzināms, kā laikapstākļi traucē meža darbos, galvenokārt koksnes izvešanā. Ne velti pagājušā gada nogalē valdība izsludināja ārkārtas stāvokli meža nozarē. – Pieprasījums pēc šķeldas un malkas ir liels, cenas arī labas un varētu augt vēl, – zina teikt I. Īstenais. Iemesls tādai interesei esot, ka pie Stokholmas uzbūvēta jaudīga koģenerācijas stacija, un ne tā vienīgā, kur nepieciešams kurināmais. Aug arī konkurence uz kurināmo pašu valstī.

Neraugoties uz to, ka kravu apgrozījums nedaudz sarucis, I. Īstenais teic: – Tas nenozīmē, ka osta būtu apstājusies, esam finansiāli stabili. Ostā turpinās iesāktie attīstības projekti. Tiesa, trešās piestātnes pārbūve ir ieilgusi. Tai punktu vajadzēja pielikt jau pagājušā gada beigās, bet tiek lēsts, ka tas varētu notikt vien jūnijā. Lauku atbalsta dienestam nosūtīta informācija, lūdzot akceptēt pagarinājumu projekta īstenošanai. Darbus iekavēja rievsienas dzīšana, kas izrādījās negaidīti smaga. Lai arī ģeodēziskā izpēte bijusi, I. Īstenais atzīst, ka darbi zem ūdens arvien ir neparedzami. Rievsienas dzīšanai bija algota kāda lietuviešu firma, kas nespēja tikt ar darbu galā un ar ko līgumu nācies lauzt. Pagājis laiks, kamēr ģenerālis mobilizējies darbam, un rievsienas iedzīšanai punktu pielika vien gada beigās, kad patiesībā vajadzēja noslēgties visam projektam. Esam jau rakstījuši, ka paralēli tiek īstenots projekts par iekārtu iegādi. Zivju sūknis jau ir piegādāts, bet hidromanipulators zivju kraušanai vēl gaida piestātnes
pilnīgu sakārtošanu, lai to tur varētu uzstādīt. Šo projektu finansē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Noslēdzies iepirkums jahtotāju servisa ēkas projektēšanai un autoruzraudzībai, parakstīts līgums ar SIA Rem Pro un jau sākts arī darbs. Kā zināms, pirms tam jau bija izveidots ēkas būvprojekts minimālā sastāvā, uz kura bāzes šobrīd top tehniskais projekts. I. Īstenais stāsta, ka tam jābūt gatavam jūnija sākumā, bet ir paredzēti starpposmi, lai tādējādi varētu sekot līdzi projekta tapšanai un vajadzības gadījumā to laikus labot. Pirmais starpposms noslēgsies janvāra beigās. Šo projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Igaunijas – Latvijas projektā, kas paredz uzlabot abu valstu jahtu ostu infrastruktūru un ostu tīklu.

Savukārt pērn jau noslēdzās Interreg programmā finansēts projekts, kas bija domāts dažāda aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai mazajās ostās. Tā salacgrīvieši tika pie meteostacijas, videonovērošanas sistēmas, bojām, stoderēm, vadlīniju navigācijas ugunīm. Šis tas no nosauktā noderēja arī Kuivižu ostā, bet tur acīmredzamākais ir jahtu ostu tīkla Helloports.com uzstādītais interaktīvais infokiosks.

Regīna TAMANE
Edgara VIJUPA foto

www.auseklis.lv 

    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031