Trešais Reņģēdāju festivāls
25.05.2018 07:02
19. maijā, saulainā un siltā dienā, Salacgrīvā, Ostmalas laukumā notika Trešais Reņģēdāju festivāls. Svētki reņģei un reņģēdājiem sākās desmitos no rīta ar kuģa taures pūtienu un svētku gājienu no kultūras nama līdz skatuvei un svinīgām atklāšanas runām.
Pirmais klātesošos uzrunāja, festivāla idejas autors un galvenais tā organizētājs, Dzintris Kolāts, sakot “ka reņģēdāju mēs “smalki sakot” identificējam ar vienkāršo cilvēku, kurš veido Latvijas vaibstus, nosaka vēlēšanu rezultātus, dara blēņas un dižus darbus. Reņģēdājs ordeņus parasti nesaņem gandrīz nekad un televīzijās viņu intervē tā saucamajās Tautas balss intervijās. Reņģēdāji parasti netiek ministros un augstos forumos nespriež par stratēģijām, paradigmām un simtgades konceptiem. Toties, kad jāmaina durvīm kliņķis, jāķīlē vecais, sagrabējušais autiņš, vai, piedodiet, jādabū vaļā aizdambējies pods, tad nu gan ar laipnību un saņurcītu piecīti mēs meklējam reņģēdāju, vienkāršo amata meistaru. Šī gada festivāls nav paradigmās un konceptos, tie ir svētki reņģēdājiem – amata meistariem. Ja runājam par augstām lietām – par Latvijas 100 gadi, kurai tiek veltīts pašreiz gandrīz pilnīgi viss, arī es domāju vai 3. Reņģēdāju festivālu ir jāvelta 100 gadei vai nē?!.... un izdomāju, ka nē, jo raugi varbūt 100 gades stratēģijas un kvintesences, bet ja Latvijas 100 gades durvīm nebūs kliņķa vai 100 gades pods būs aizdambējies, tad kas tā būs par simtgadi?! Citiem vārdiem – ja nebūtu reņģēdāju – nebūtu arī 100 gades. Ja Reņģēdāju mēs liekam kā pirmo, tad viņam arī veltām šos svētkus!”
Svētkus atklāja koris Pernigele, dziedot dziesmu “Nevis slinkojot un pūstot….” , kuru, kājās stāvot, skatītāji dziedāja līdzi.
Festivāla atklāšanas runu teica Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs “vai nu esam lašēdāji vai reņģēdāji uz šiem svētkiem velkam mugurā labāko, kas nu mums ir un svinam. Paldies Dzintrim par šo fantastisko ideju, šī festivāla lielākā jēga ir tā, ka mēs varam justies labi, tādi kādi esam – brīvi, līdz ar to laimīgi!”
Ar šiem vārdiem festivāla pasākumu un notikumu maisam gals bija vaļā un vajadzēja stingri sekot līdzi programmā rakstītajam, lai pagūtu pēc iespējas vairāk apskatīt, izbaudīt, dzirdēt un izgaršot.
Pirms vienpadsmitiem Jahtu piestātnē piestāja zvejnieka Jāņa Krūmiņa laiva, kuru jau gaidīja garum garā “reņģēdāju” rinda. Drīz pēc tad atskanēja stara šāviens un sākās skrējiens gar jūras krastu uz Kapteiņu ostu Kuivižos, un, pie darba ķērās pavārmaču dalībnieki – šoreiz piecas ģimenes, kuru galvenais uzdevums bija pagatavot ēdienu no svaigām, tikko zvejotām reņģēm.
Pa vidum tam, svētku koncerts ar pašu kolektīvu kora “Pernigele”, pūtēju orķestra “Enkurs”, deju kolektīvu “Saiva” un “Randa”, folkloras kopas “Cielava”, ansambļa “Dziedātprieks”, Svētciema un Salacgrīvas mutīgo sievu piedalīšanos un Salacgrīvas novada bērnu svētki. Festivāla viesus bērni un jaunieši no Ainažiem, Liepupes un Salacgrīvas priecēja ar krāšņu koncertu un atpūtās Mazo Rakaru murdiņā.
Šajā Reņģēdāju festivālā varēja iepazīt visdažādākos amatnieku darbus, pārbaudīt spēkus svaru bumbu cilāšanā un virves vilkšanā, iepirkties amatnieku tirdziņā, apskatīt Andra Skujas gleznu izstādi, izgaršot ēdnīcas Kuivižu enkurs gatavotās reņģes un Lienes konditorejā cepto reņģu maizi un iegādāties pašu uzņēmēju gatavoto zivju produkciju. Pēcpusdienā krastā piestāja arī Andra Skujas zvejas laiva ar svaigām reņģēm.
Tūlīt pēc retro motociklu JAWA parādes sagaidīšanas notika skrējiena uz bodi uzvarētāju apbalvošana un pirmā skrējiena uzvarētājs ir salacgrīvietis Kristiāns Kacars.
Ja rakstām par apbalvošanu, tad drīz pēc skrējiena uzvarētāju sumināšanas, pavārmaču žūrijas komisija paziņoja savu lēmumu un sveica šī konkursa labākos. Tās priekšsēdētājs, šefpavārs Māris Jansons ir gandarīts par šīs dienas pavāru darbu “es lepojos ar jūsu festivālu. Domāju, ka drīz tas būs liela mēroga festivāls, jo viss, kas saistīts ar ēdienu ir ļoti svarīgs. Divus gadus mēs ņēmāmies ar profesionāliem pavāriem, šoreiz startēja ģimenes un viņu gatavotais ēdiens bija pat ļoti interesants. Mēs pavāri domājam ļoti klasiski un neatļaujamies tādas lieta ko mums šodien parādīja ģimenes. Šeit, šodien radās daudzas, interesantas receptes. Esmu ļoti priecīgs, ka ģimenes strādā kopā un ceļ godā reņģi, kas ir zelta vērtībā un lasis viņai var ūdeni pienest.
Visas piecas ģimenes saņēma dāvanas un medaļas no festivāla atbalstītājiem – Salacgrīvas novada domes, SIA Acteks, SIA Grandeg, SuperAlko un SIA Anatols, bet trīs labākās – sponsoru sarūpētās naudas balvas – 50, 100 un 150 euro.
Žūrija savā vērtējumā vienprātīgi trešo vietu piešķīra komandai Heringers, otrā vietā komanda Brīvdomātāji, bet pirmie ģimeņu pavārmaču uzvarētāji - komanda “Ekstrēmie pavāri - kurai atšķirībā no citām bija siltais ēdiens, ļoti garšīgs ar interesantām sastāvdaļām.
Lielajā svētku jūklī daudzi droši vien bija piemirsuši, ka šajā dienā savu darbu beidza Salacas plostnieki, kuri trīs dienas cītīgi bija strādājuši un būvējuši plostu “Steliņos”. Savu darbu veikuši, vīri divpadsmitos dienā, no “Steliņiem” devās pa Salacu uz leju, uz jūru, un precīzi noteiktajā laikā piestāja krastā pie Jahtu piestātnes. Ar ovācijām skatītāji sagaidīja šī senā amata pratējus un plostnieku svētku organizētājas Pārsla Dzērve un Inese Jerāne sacīja lielu paldies visiem plostnieku svētku dalībniekiem - plosta būvētājiem – nometnes komandierim Imantam Dambim, plosta kapteinim Jurim Smalkajam, plostniekiem – Jānim Ozolam, Ziedonim Ģērmanim, Igoram Graumanim, Andrim Ūdrim, Jurim Plūmem, Raitim Melderam, Aivim Sokolovam, Robertam Melnbārdim, Gunāram Uzuliņam, reņģu dūmotājiem: Harijam Megeram, Marekam Popovam, Indrai Dambei – Sokolovai, un Dacei Asnei, Egīlam Celmiņam, saimniecēm: Rutai Birkenbergai, Aijai Ozoliņai, Inesei Dzērvei, Gaidai Dacei Dambei, un saimnieciskajiem atbalstītājiem Andrim Jirgensonam un Ivaram Tomsonam, SIA Kubikmetrs, SIA Marita, un A.I. un Co, Raitim Staškunam, Nikolajam Koluškinam un Raitim Alksnim.
Vakarpusē, pēc balvu un reņģu sadalīšanas, koncertu ripināja kapela Zeļļi, zaļumballi spēlēja pašmāju Avārijas Brigāde un Vēja muzikanti.
Ilga Tiesnese
