17. augusts, 2018, Piektdiena

Oļegs, Vineta

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Ainažos novērots ūdensstabs

08.08.2018 15:45

Svētdien valmierietis, putnu pētnieks Andris Klepers pie Ainažu mola pamanīja salīdzinoši retu dabas parādību – ūdensstabu. – Bija agrs rīts. Skatījos šo ūdensstabu no dienvidu – Ainažu pludmales – puses, tas nāca no jūras un bija tieši uz Latvijas un Igaunijas robežas. Nebija liela vēja, tādēļ stabs tuvojās pamazām un pārvietojās apmēram septiņas līdz astoņas minūtes. Paguvu gan to nofotografēt, gan par to papriecāties. Ūdensstabs sāka dilt no augšas. Pilnīgas tā beigas gan neredzēju, – stāsta A. Klepers.

Sinoptiķi skaidro, ka ūdensstabi ir virpuļojoša vēja stabi virs ūdens, kas kļūst redzami, kondensējoties gaisā esošajam ūdens tvaikam. Tie parasti nav pietiekami spēcīgi, lai sevī iesūktu ūdeni, un tajos retajos gadījumos, kad iznāk sauszemē, tas ātri vien izgaist. Ūdensstabi var veidoties gan zem negaisa mākoņiem, gan citiem gubu mākoņiem. Ja stabs nolaižas no negaisa mākoņa, tas ir līdzvērtīgs virpuļviesulim jeb tornado, kas veidojas sauszemē un var būt spēcīgs. Latvijā visbiežāk manāmi ūdensstabi, kas lēnā vējā veidojas zem tumšiem gubu mākoņiem, kuri nav negaisa mākoņi. Vēja virpulis vispirms izveidojas pie ūdens virsmas un tad izaug līdz mākonim. Šādi ūdensstabi pārvietojas lēni vai stāv uz vietas. Nereti vienlaikus redzami vairāki ūdensstabi.

Latvijā tie parasti veidojas augustā un septembrī, kad pār vasarā sasilušo jūru ieplūst vēsāks gaiss. Tā kā ūdens temperatūra Baltijas jūras lielākajā daļā šobrīd ir 4–9 grādus augstāka par normu, vietām sasniedzot +25 grādus, nav nepieciešams vēss gaiss, lai veidotos ūdensstabi. Tamdēļ arī šomēnes Latvijas piekrastē vērojams lielāks skaits ūdensstabu nekā citos gados. Ainažu puse (gan randu pļavas un Kuivižu putnu vērošanas tornis, gan Ainažu mols) ir viena no A. Klepera iecienītākajām putnu vērošanas vietām. Sarunbiedrs vērtē, ka svētdienas rīts pie mola viņam izvērtās interesants ne vien ūdensstaba dēļ, bet arī novēroto putnu daudzveidības ziņā. – Bridējputniem sākusies aktīva rudens migrācija. Novēroju aptuveni 400 dažādu sugu bridējputnu. Kuplā skaitā bija lielie šņibīši, tāpat bija retāk manāmais dūņu šņibītis. Redzēju arī jūras ķīvītes un jūras žagatu, – stāsta A. Klepers.

Todien valmierietis vēroja putnus arī randu pļavās pie Kuivižu putnu vērošanas torņa. Arī tur varēja redzēt bridējputnus, kajakus, tāpat novēroja lielos zīriņus un lielos baltos gārņus ar kāju gredzeniem. Sarunbiedrs atklāj, ka uz mūspusi vērot putnus dodas diezgan bieži un šomēnes vēl noteikti atbrauks atkārtoti.

Sagatavoja Līga LIEPIŅA
Andra KLEPERA foto

www.auseklis.lv