Ekskursija uz Latgali
15.08.2018 12:36
8.un 9.augustā Salacgrīvas novada seniori devās divu dienu ekskursijā. Daudz laika pavadījām Rēzeknē, kura ir otra blīvāk apdzīvotā pilsēta Latvijā pēc Rīgas. Latgales vēstniecība GORS ir Latvijā pirmā no jauna uzceltā daudzfunkcionālā akustiskā koncertzāle 21. gadsimtā. GORS ir vieta, kas rada un vēsta Latgales stāstu. Te satiekas kultūras mantojums un senas vērtības, tradīcijas un jaunrade, valoda un notikumi, nozīmīgākās pasaules tendences, māksla, kultūra, dejas un dziesmas.
Ēkas kopējā platība ir 11 166 m2, tai ir seši stāvi un nav pagrabstāva. Jaunā un komunikablā gide ļāva mums izzināt koncertzāles noslēpumus. Redzējām, ka tā ir sarežģīta inženiertehniskā būve, kurā ir praktiskas un plašas telpas māksliniekiem, lai sagatavotos uznācienam, bet savukārt skatītājiem zāle ar 1000 sēdvietām. Ja vajadzīgs, krēsli ,,iztaisnojas” un kā pēc burvju mājiena pazūd zem skatuves, un pēc neliela brīža paveras liela zāle. Visa grupa vienlaikus pārvietojāmies milzīgā liftā, kas mums šķita pat neiespējami. Ne mazāk pārsteidza mazā Latgales pilsētiņa Malta, kurā nakšņojām, ar varenu celtni - moderno daudzfunkcionālo zāli.
Pārdomas radīja Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs”, kura aktivitātes ir paredzētas bērniem un jauniešiem no 4 līdz 25 gadu vecumam un kurā darbojas 82 interešu izglītības programmas. ,,Rēzeknē plāno un dara visu iespējamo, lai piesaistītu ģimenes patstāvīgai dzīvei pilsētā,” teica gids, izrādīdams pilsētu.
Bijām arī vissenākajā koka ēkā pilsētā kas gandrīz bez būtiskiem pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām – Zaļajā sinagogā, kur gida Voldemāra Ivdra stāstījums mums atvēra līdz šim nezināmas vēstures lappuses. Kā mums pastāstīja, tur nākamajā dienā filmēs Viestura Kairiša topošās spēlfilmas «Pilsēta pie upes» kadrus.
Ne visiem lielajā karstumā bija pa spēkam uzkāpt Rēzeknes pilskalnā, kurš Izceļas kā iespaidīga reljefa forma aptuveni 15 metru augstumā. Rēzeknes upes labajā krastā. 9. - 12. gs. šeit atradās seno latgaļu pils, kuras vietā 1285. g. Livonijas ordenis uzsāka divstāvu mūra pils celtniecību. Līdz mūsdienām pilskalnā saglabājušās nelielas pils drupas.
Taču pie ,,Latgales Māras” ar cieņu klusēdami klausījāmies gida patriotiskajā un emocionālajā stāstījumā. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” ir piemiņas zīme vēsturiskā novada atbrīvošanai un Latvijas vienotībai. Laiku griežos piemineklis ir celts, nojaukts, postīts, atjaunots, līdz atkal kā jauns piedzimis.
Patīkami bija pakavēties pie pieminekļa, kas celts par godu dzejniekam Antonam Kūkojam, kurš bijis arī mākslinieks, keramiķis, aktieris un režisors. Viņš bija īstens latgalietis un vienmēr lepojās ar savām latgaliešu saknēm, tāpēc viņam par godu uzstādīts piemineklis Latgales kultūrvēsturiskā muzeja skvērā, kas ir pašā pilsētas centrā. Blakus piemineklim ir uzstādīts soliņš, uz kura atrodas Kūkoja portfeļa skulptūra. Tik vienkāršs un mīļš smaids piesaista dzejas mīļotājus, jo katru trešdienas vakaru šeit pēc savām vēlmēm pulcējas dzejas rakstītāji un lasītāji.
Pa ceļam vel iegriezāmies pie gliemežu audzētājiem, pie māksliniekiem Aivara un Vēsmas Ušpeļiem, pie dziedošās Igauņu ģimenes. Vērojam, ka praktiskas lietas savijas ar māksliniecisko, kā jau tas dzīvē ir, savukārt Maizes muzejā ieturējām sātīgu maltīti, kur viss galda servējums un pasniegtais ēdiens bija māla traukos.
Neizdzēšamus iespaidus atstāj Aglonas bazilika, kura gatavojās svētceļinieku uzņemšanai 15.augustā un 24.septembrim, kad pāvests Francisks vadīs Svēto Misi Aglonas bazilikā. Par Ērika Delpera sirds un roku darbu pārliecinājāmies, pavadot tikai stundu Kristus Karaļa kalnā. Koka skulptūras iederas ainavu arhitekta plānotajā un īstenotajā dabas gleznā.
Mieru un mājīgumu izstaro Lūznavas parks un muiža, kuru uzskata par Latgales jūgendstila pērli. Muižu ieskauj septiņu dīķu ,,sistēma”, kuri, kā vēsta nostāsti, no putna lidojuma skatoties, atgādinot muižnieka parakstu.
Redzētais katrā ekskursijas dalībniekā atstāj iespaidu ilgākam laikam. Dažiem dalībniekiem bija, ar ko salīdzināt redzēto, jo pirms deviņiem gadiem arī bija izvēlēts līdzīgs maršruts. Prieks, ka Aija Kirhenšteine ir mūsu pensionāru gars, kurš aicina: ,,Nenogrimt sīkajos darbos un ikdienā nezaudēt zvaigznes!”
Ligita Jirgensone
