19. augusts, 2019, Pirmdiena

Melānija, Imanta

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Senlietu izstāde „Zemē atrastais”

24.03.2011 12:08

No 21.marta Salacgrīvas muzejā skatāma salacgrīvieša Gata Vēbera sarūpētā senlietu izstāde „Zemē atrastais”. Tā rosina meklēt atbildes uz jautājumiem. Ko mēs zinām par mūsu pilsētas un tās apkārtnes senatni?  Cik tālā pagātnē ir iespējams ieskatīties un iztēloties  dzīvi Salacas un Svētupes krastos pirms vairākiem simtiem gadu? Kur var rast  lietiskus pierādījumus tam, ka vēl ilgi pirms Salacgrīva 19.gadsimta 2.pusē sevi pieteica kā apdzīvotu vietu cilvēki šeit dzīvojuši pilnasinīgi, strādājot un atpūšoties, mīlot un ticot, pērkot un pārdodot, piedzīvojot karus, uzvaras un zaudējumus?
PICT0002_1.jpg

Ja acs ir vērīga un trenēta, tad,  ielūkojoties savā tuvākajā apkārtnē, var redzēt un pamanīt brīnumainas lietas. Zemei piemīt  spēks lēni, bet neatlaidīgi svešķermeņus celt uz augšu tuvāk virskārtai. Ne velti, pārstaigājot uzartu tīrumu, katru gadu no jauna  var nolasīt līdz tam nemanītus akmeņus. Un izrādās ne tikai akmeņus....
Var atrast, piemēram, zviedru laika ( 1629 – 1700) lielgabala lodi, kas, domājams, šauta no pilskalna.  Var uziet Zečpospoļitas karalistes  ( 1569.-1795.), zviedru laika  un krievu impērijas (1721.-1917.) monētas. Zeme daudz zina un var pastāstīt pa mūsu pagātni.  Atradumi  liecina par aizmirstām mājvietām, seniem satiksmes ceļiem un vēsturisko karu darbības vietām. Nav jau tā, ka vienīgi pilskalns un Lībiešu upuralas ir seno notikumu aculiecinieki Salacgrīvas novadā. Tās tikai ir visiem nešaubīgi zināmas vietas. Reizēm apskretusi zemes piciņa uz lauka  vai sēņojot  uz ceļa mežā atrasta sarūsējusi metāla šķemba nezin kāpēc iekrīt acī un, to nospodrinot, atklājas  apsudrabota  sprādze vai poga, rotas fragments vai muskešu svina lode. Un tad rodas jautājums, vai šis ir tikai nejaušs gadījums? Jeb tam var rast loģisku, pamatotu izskaidrojumu vēsturē.
Nāciet un skatieties! Meklēsim atbildes!                                       
    
Salacgrīvas muzeja vadītāja - Ieva Zilvere

 

PICT0007_1(2).jpg