18. augusts, 2019, Svētdiena

Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Satiksmes ministrs Salacgrīvā

01.08.2019 16:15

26.jūlijāSalacgrīvu apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, ministrijas pārstāvji: parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, ministra biroja vadītāja Arita Ūdre un ministra padomniece komunikāciju jautājumos Aļona Zandere. Ministrs un ministrijas pārstāvji tikās ar Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu, vietnieku attīstības jautājumos Kristapu Močānu, Salacgrīvas ostas pārvaldnieku Ivo Īsteno un pašvaldības ceļu un apsaimniekojamās teritorijas speciālists Ivo Juška.

Sarunu laikā ministrs atbildēja uz viņam iepriekš sagatavotajiem un iesūtītajiem jautājumiem. Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs ministram bija nosūtījis piecus svarīgākos, pašvaldību interesējošos jautājumus:

  1. Par VIA Baltica pilsētas tranzītielas papildus finansējumu un kredītpiejamību.
  2. Par šīs pašas ielas tiltu pār Salacas upi.
  3. Par Rail Baltica norises gaitu un nepieciešamību pēc Reģionālajām pasažieru pieturām
  4. Par Valsts autoceļa uzlabošanu P 12, iespējas un risinājumi.
  5. Par Salacgrīvas ostas attīstību - plānojot nākošā, 2021-2027.gada, perioda aktivitātes, iekļaut tajā arī Mazo ostu infrastruktūrai nepieciešamā finansējuma pieejamību.

Uzsākot sarunas Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs uzsvēra “esam sagatavojuši pragmatiskus jautājumus, šie ir svarīgākie un aktuālākie, kuru risināšana ir sarežģīta, dārga un komplicēta.”

Runājot par auto tilta pār Salacu un tranzīta ceļa sakārtošanu pilsētā, ministrs interesējās, vai pašvaldības ilgtermiņa plānos nav domāts par Salacgrīvas apvedceļu. Pēc specifikācijām un ekspertu atzinumiem tilts šādā stāvoklī var stāvēt gadus 15, bet ne funkcionāli ne citādā veidā tas nav mūsdienu apstākļiem piemērots. Ministrs sacīja, “es tā īsti neredzu, ka tuvākā laikā atradīsies nauda pilnīgi jauna tilta būvniecībai pilsētas vidū.” T.Linkaits atzīmēja, ka nākošajā plānošanas periodā ir un būs paredzēti ieguldījumi VIA Baltica , kas ir TNT koridors, infrastruktūras sakārtošanā.

Pašvaldības vadītājs informēja, ka apvedceļš ir paredzēts un iestrādāts teritorijas plānojumā, tas nākotnē sakļaujas ar jaunu tiltu blakus RAIL Baltic dzelzceļam. D. Straubergs uzsvēra “uz jautājumu par apvedceļa nepieciešamību ir jāskatās kompleksi.  Esmu runājis ar speciālistiem, kuri saka, ka līdz ar Rail Baltic izbūvi smagā transporta plūsma samazināsies. Ja tā būs, tad jautājums par apvedceļu vairs nav aktuāls, jo vieglais transports mūs netraucē, mēs to mīlam, viņš mums ir vajadzīgs.  Pašvaldība apvedceļu, protams, par savu naudu nebūvēs.”  

Savulaik 12 kilometri VIA Baltica šosejas piederēja pašvaldībai, tad, pēc garām un smagnējām sarunām  ceļa posmi ārpus apdzīvotajām teritorijām ir nodoti Satiksmes ministrijas rīcībā, novada īpašumā ir palicis ceļa posms pilsētā no iebrauktuves sporta un atpūtas kompleksā “Zvejnieku parks” līdz katoļu baznīcai un tilts pār Salacu. Šobrīd notiek šī tranzīt maģistrāles posma remontdarbu projektēšana, kas parāda, ka būvniecības cenas ir augušas un kontrol tāmē norādītās izmaksas ir nepilni 3,5 miljoni.

Pašvaldības vadītājs jautāja ministram vai būtu iespējams no valsts saņemt papildus, lielāku līdzfinansējumu šī ceļa remontam un vai pašvaldība varēs saņemt kredītu savai finansējuma daļai, jo šis ir arī valsts un starptautiskas nozīmes ceļš. Pēc iepriekš veiktajiem provizoriskajiem aprēķiniem, rekonstrukcijas darbu veikšanai valsts piešķirtais finansējums ir 2,2 miljoni, pašvaldības līdzfinansējums 600 tūkstoši.  

Ministrs interesējās ar ko saistīts projekta sadārdzinājums, un, runājot par valsts līdzfinansējumu sacīja “neko patīkamu nevaru pateikt, jo kreditēšanas jautājumiem visiem sāp, pašvaldībās tā ir problēma numur 1. Subjektīvi skatoties izskatās, ka arī nākamajā gadā situācija būs tieši tāda pat. Ja līdz septembrim neesat saņēmuši pozitīvu atbildi par finansējumu no finanšu ministrijas un paši redzat, ka no pašvaldības līdzekļiem to finansēt nevarat, dodiet mums ziņu un mēs, diemžēl nežēlīgi, to naudu pārliksim citiem mērķiem. Ministru Kabineta noteikumi saka ka 80% no projekta mēs varam nosegt, bet ja nav līdzfinansējuma, tad šī iespēja ies prom,  mēs šo projektu vienkārši atceļam.”

Runājot par Rail Baltic dzelzceļa būvniecību, novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs pastāstīja par tikšanos ar šī projekta īstenotājiem: “mūs  apmierināja tas  ko dzirdējām,  ir skaidra sadarbība, tikai esam nedaudz izbrīnīti par to, ka Tūjas – Limbažu ceļa stacija vairs projektā neparādījās, mums tā ir nepieciešama. Mūsu pamat interese ir veidot šeit, Salacgrīvā, reģionālo pieturas punktu. Sarunu laikā radās sajūta, ka ejam kopsolī un visi jautājumi tiek risināti. Rail Baltic mums ir vajadzīgs ar savu pieturu, jeb staciju, mūsuprāt, tad kļūstam par Pierīgu un tas dos mums daudz lielākas attīstības iespējas.”

Ministrs Tālis Linkaits atbalsta pašvaldības iniciatīvu veidot reģionālās pieturas uzsverot, ka šī dzelzceļa līnija ir jānoslogo maksimāli. Sākotnēji starptautiskā satiksme nebūs tik intensīva un reģionālo satiksmi noteikti varēs attīstīt. Par pieturu Salacgrīvā viņam šaubu nav, visā plānošanas periodā tas bijis pozitīvais stāsts par pieturu Positivus. Ministrs ir gandarīts, ka salacgrīvieši vēlas un saskata šīs pieturas priekšrocības. Viņa prāt ir ļoti svarīgi uzturēt ciešu kontaktu ar projektētājiem, lai visas detaļas būtu iespējams izrunāt.

Sarunu laikā tika pārrunāts arī jautājums par autoceļa Salacgrīva – Limbaži P-12 posma no Vecsalacas līdz Korģenei izbūvi par autoceļu ar asfalta segumu. Šis posms, kas ir zemes ceļš, rudeņos un pavasaros pārtop par neizbraucamu ceļu, tā nogriežot svarīgu transporta plūsmas no Vidzemes uz Salacgrīvu, tai skaitā Salacgrīvas ostu.

Pašvaldības vadītājs atcerējās, ka ilgus gadus šis ceļa posms ir bijis prioritārajā sarakstā kā pirmais. Šobrīd ceļu daudz izmanto smagais autotransports, apejot vinjetes, kurš piegādā kravas ostai.

Ministrs uzskata, ka jautājums jārisina no vinješu puses, un cilvēciski saprotot pašvaldības problēmu, nesolīja papildus finansējumu šī ceļa remontdarbiem.

Pirms pāriet pie jautājuma par Salacgrīvas un Kuivižu ostām ministrs, ministrijas pārstāvji un pašvaldības vadītājs pārrunāja plānoto administratīvi teritoriālo reformu. D. Straubergs uzsvēra, ka nesaskata loģiku kāpēc bijušais padomju laika administratīvais centrs būs tas kas noteiks mūsu, piekrastes pašvaldības attīstību. Centralizētā plānošana ir beigusies, tirgus ir mainījies un mēs nesaprotam kāpēc uz šādas bāzes būtu jāveic jaunā reforma.

Ministrs ir pārliecināts, ka par šo jautājumu ir jārunā, pieņemot ka līdzīgs variants reformai tiks pieņemts, vēl būs diskusijas un tautas uzklausīšanas un politiskās debates.

Par ostā paveikto, tās attīstību un plāniem runāja Salacgrīvas ostas valdes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs un ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais. Ostā 2002. gadā ir veikta kapitālā rekonstrukcija, ir izstrādāta tās attīstības stratēģija. Pagājušajā gadā ir atdotas visas uzņemtās kredītsaistības, osta darbojas ar plusa zīmi. Nākotnes plāni ir ostu attīstīt jūrā, bet tur būs nepieciešams privātās investīcijas, atjaunota arī Kuivižu osta.

Ostas pārvaldnieka Ivo Īstenā ieteikums ministram bija plānojot nākošā 2021-2027.gada perioda aktivitātes, iekļaut tajā arī Mazo ostu infrastruktūrai nepieciešamā finansējuma pieejamību. “Mēs neesam mazā, mēs esam reģiona osta un mums ir jāveic tās pašas funkcijas, kas lielajām ostām”, uzsvēra Ivo Īstenais.

Ministrs aicināja atsaukties ministrijas aicinājumam iesūtīt ar ostu attīstību saistītos projektus, lai varētu zināt kādiem darbiem nepieciešams finansējums nākamajā plānošanas periodā un kas no tā tiks mazajām ostām. 

Vizītes izskaņā viesi apmeklēja Salacgrīvas ostu un tikās stividorkompānijas SIA "Salacgrīvas nord termināls" pārstāvi Andri Bērziņu, kā arī apskatīja Kuivižu ostu.

Ilga Tiesnese