Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens

25.02.2011 10:41

Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens (vācu: Karl Friedrich Hieronymus Freiherr von Münchhausen, 1720. gada 11. maijs - 1797. gada 22. februāris) bija vācu muižnieks, kuram tiek piedēvēti stāsti par neticamajiem barona Minhauzena piedzīvojumiem. Jaunībā Minhauzens kā pāžs tika nosūtīts uz Krievijas galmu un vēlāk uzsāka dienestu Krievijas armijā. Daļu no sava dienesta laika Minhauzens pavadīja Rīgā un tās apkaimē. Šajā laikā viņš apprecēja baltvācu muižnieka meitu Jakobīni von Duntenu, par ko ir saglabājies ieraksts Pernigeles baznīcas grāmatā. Savas dzīves otro pusi Minhauzens pavadīja Bodenverderā, Vācijā. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā barons izklaidēja savus kaimiņus ar saviem piedzīvojumu stāstiem, kas ātri vien kļuva ļoti populāri. Minhauzenam tiek piedēvēti vairāk nekā simts melu stāstu, lai arī tikai par dažiem no tiem ir skaidri zināms, ka to autors patiešām bijis barons Minhauzens.

Biogrāfija
Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens dzimis Bodenverderas pilsētā Vācijā 1720. gadā. Viņš bija piektais no astoņiem bērniem pulkveža Oto fon Minhauzena ģimenē. Tēvs nomira, kad viņam bija 4 gadi un viņu izaudzināja māte. 1735. gadā piecpadsmit gadus vecais Minhauzens uzsāk kalpot par pāžu pie Braunšveigu-Volfenbutelu hercoga Ferdinanda Albrehta II. 1737. gadā viņš dodas uz Krieviju, lai kalpotu par pāžu jaunajam hercogam Antonam Ulriham, sākotnēji princeses Annas Leopoldovnas līgavainim un vēlāk vīram. 1738. gadā kopā ar hercogu Minhauzens piedalās turku kampaņā. 1739. gadā viņš iestājas kirasieru Braunšveigas pulkā koroneta pakāpē. 1740. gadā Minhauzens tiek paaugstināts par poručiku un nozīmēts par pulka pirmās rotas komandieri.
1744. gadā Pernigelē (pašlaik Liepupe), netālu no Duntes muižas Minhauzens apprec Jakobīni von Duntenu. Politisku iemeslu dēļ nākošo dienesta pakāpi Minhauzens iegūst tikai 1750. gadā, kad viņš tiek nozīmēts par rotmistru. Drīz pēc jaunās pakāpes iegūšanas Minhauzens lūdz gadu ilgu atvaļinājumu, lai nokārtotu mantojuma lietas dzimtajā Bodenverderā. Kopā ar sievu Minhauzens dodas uz Vāciju un paliek uz pastāvīgu dzīvi Bodenverderas muižā līdz savas dzīves beigām. Šeit Minhauzens bieži lūdz ciemos draugus un kaimiņus, kurus izklaidē ar saviem neticamajiem stāstiem, ar kuriem drīz kļūst slavens, tai pat laikā saglabājot godīga vīra reputāciju biznesa lietās. Minhauzena sieva mirst 1790. gadā. Četrus gadus vēlāk Minhauzens apprec 20 gadus veco Bernardīni fon Brunu, taču šī laulība beidzas ar skandalozu šķiršanos. Barons fon Minhauzens mirst 1797. gada 22. februārī 77 gadu vecumā, bez pēcnācējiem.

Melu stāsti
Baronam piedēvētie stāsti attiecināmi uz melu stāstu tradīciju, kuras paraugi ir sastopami gan klasiskajā literatūrā, talmuda jūdaismā un agrajos austrumu stāstījumos un kas tālāk attīstīta 15. un 16. gadsimtā Vācijā īsajos stāstos un satīriskajā dzejā. Lai arī tikai par četriem melu stāstiem ir skaidri zināms, ka Minhauzens tos patiesi ir stāstījis, dažādi autori Minhauzenam piedēvē kopumā pāri par simts stāstiem. Vieni no visplašāk pazīstamajiem stāsti ir šie:
• Reiz, kad bija dziļš sniegs, Minhauzens piesēja savu zirgu pie mieta. Pa nakti sniegs nokusa un izrādējās, ka miets bijis baznīcas smaile.
• Minhauzens ķēris pīles ar auklā piesietu speķi, taču pīles pacēlās spārnos un nesa Minhauzenu pa gaisu.
• Minhauzens iešāvis briedim galvā ar ķiršu kauliņu, no kura izaudzis ķirškoks.
• Minhauzens saķēris vilku aiz iekšām un iemaucis ārpusi uz iekšu.
• Minhauzens nomedījis zaķi ar astoņām kājām.
• Minhauzens dabūjis savu sniegā nokritušo nazi ar lāstekā sasalušas urīna strūklas palīdzību.
• Minhauzena zirgu pāršķēluši uz pusēm aizsargvārti. Kamēr Minhauzens, to nenojaušot, ar priekšējo pusi jāj pie ūdens dzertuves, pakaļpuse pļavā izklaidējas ar ķēvēm.
• Minhauzens jājis uz lielgaballodes pāri aplenktam cietoksnim, tad pārlēcis uz otrā virzienā lidojošu lielgaballodi un tā ticis atpakaļ.
• Minhauzens kopā ar zirgu iekritis līdz kaklam staignājā, taču izvilcis pats sevi aiz bizes kopā ar visu zirgu.
• Minhauzens aizmetis sudraba cirvi uz Mēness un, lai dabūtu to atpakaļ, pa turku pupu uzrāpies līdz Mēnesim.
Literārās adaptācijas
Minhauzens un viņa stāsti kļuva tik populāri, ka ātri vien tos sāka izmantot dažādās publikācijās. Jau 1761. gadā Linaras grāfs Rohuss savā grāmatā iekļāva trīs stāstus, kuri nemin Minhauzena vārdu, taču kurus zinoši ļaudis atpazina kā barona stāstus. 1781. gadā anonīms autors apkopoja un izdeva 16 anekdotiskus stāstus, kuru autors esot kāds kungs "M-h-s-n". Šī darba papildināts variants tika izdots 1783. gadā. Izmantojot šos divus izdevumus, Anglijā dzīvojošais vācietis Rūdolfs Ēriks Raspe 1785. gadā izdeva grāmatu "Barona Minhauzena stāsts par viņa brīnumainajiem ceļojumiem un kampaņām Krievijā". Arī šis izdevums tika papildināts un piedzīvoja vairākus izdevumus. 1786. gadā vācu dzejnieks Gotfrīds Augusts Birgers Getingenē pārtulkoja un papildināja šo darbu, izdodot savu grāmatu "Barona fon Minhauzena brīnišķīgie ceļojumi un piedzīvojumi uz ūdens un uz sauszemes". Šī grāmata kļuva ļoti populāra Vācijā un tieši pateicotis tai Minhauzens kļuva par slavenu literāru tēlu.

..es atzīšos: ”Šīs lietas skan dīvaini.
Bet katram, kam ir kaut mazākās šaubas par to,
ko esmu Jums stāstījis,
varu sirsnīgi ieteikt doties pašam uz mēnesi.
Tur viņš varēs pārliecināties,
ka reti kāds no tiem cilvēkiem,
kas ceļojuši uz mēnesi un atgriezušies,
savās runās bijuši tik patiesi kā es”.
/barons Minhauzens /

Sikāka informācija par muzeju: http://www.minhauzens.lv/