Sveiciema saviesīgās biedrības nams senāk un tagad
13.11.2012 06:31
Līdz pat 1984.gadam Salacgrīvā, Sila ielā 2 atradās Sveiciema, vēlāk – Salacgrīvas saviesīgās biedrības nams. Tas tika uzcelts 1912.gadā uz apbūves gabala, kas tolaik piederēja Sveiciema baronam Reinhardam fon Vegezakam, un barons, pats būdams aktīvs biedrības darbonis, zemi iznomāja biedrībai uz 99 gadiem ar nomas maksu 1200 rubļi gadā. Saskaņa ar līgumu visas ēkas, ko biedrība uz nomātā zemes gabala uzcēla, tā drīkstēja arī nojaukt 80 gadu laikā, t.i. līdz 1982.gadam. |
Tātad šogad - 2012.gadā, viss bez atlīdzības pārietu barona R.fon Vegezaka īpašumā. Tā jaunā saviesīgā nama ziemeļu galā tika uzcelts biedrībai piederošs zivju pagrabs, ko šodien pazīstam kā kafejnīcu „Kambīze”. Tieši šogad namam būtu apritējuši 100 gadi.
Taču, valsts varām un iekārtām mainoties, dzīve ieviesa savas korekcijas.1984.gadā veco biedrības namu nojauca. Tagad tā vietā slejas1989.gadā celta tipiska padomju laiku divstāvu ēka ar zāli kinoteātrim „Selga” un telpām Salacgrīvas pilsētas bibliotēkai. Šobrīd tā ir arī Salacgrīvas muzeja un Dienas centra mājvieta. Par veco biedrības namu nu vairs liecina tikai ielas puses jaunajā fasādē saglabātais veco sarkano ķieģeļu sienas fragments ar metāla reperi jeb zemes ģeodēziskā punkta atzīmi uz tā. Šeit tika rīkoti izglītojoši priekšlasījumi, labdarības pasākumi un vietējo biedrību, sevišķi Ugunsdzēsēju biedrības balles un karnevāli, aicināti mākslinieki ar teātra izrādēm un koncertiem. Nama ziemeļu galā atradās Krājaizdevu sabiedrība.
Kādreizējais biedrības nams arī padomju laikā turpināja kalpot pilsētas kultūras dzīves vajadzībām, un zāle ar skatuvi bija galvenā sarīkojumu vieta. Kad 1967.gadā „Brīvais Vilnis” labajā krastā uzcēla jauno kultūras namu, sarkanajā ķieģeļu namā iekārtoja kinoteātri ”Selga”, kur tas darbojās līdz pat tā nojaukšanas brīdim 1984.gadā. Lai nu kā, bet šī vieta nu jau 100 gadus kalpojusi pilsētas kultūras dzīvei. Un šogad Muzeju nakts laikā ar izrīkojumu „Lido mazā kaija” Salacgrīvā tika nosvinēta nama 100 gadu jubileja.
Ieva Zilvere