Salacgrīvas muzeja dārgumi

23.04.2013 07:03

Salacgrīvas muzeja krājumā ir diezgan daudz materiālu par ievērojamo izglītības un sabiedrisko darbinieku salacgrīvieti Hermani Eidemani, kas dzimis 1885.g. 28.februārī Ērģemes draudzes skolā. Tautā H.Eidemani sauca par Veco kungu, un ne jau tādēļ, ka viņam bija daudz gadu, bet izrādot ārkārtīgi lielu cieņu un mīlestību. H.Eidemanis bija skolotājs, arī vidusskolas dibinātājs, pilsētas valdes loceklis, revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Lielsalacas draudzes baznīcas priekšnieks, ērģelnieks, kora diriģents, dažādu biedrību aktīvs dalībnieks – Saviesīgās biedrības valdes loceklis, Krājaizdevu sabiedrības kasieris, darbojies ugunsdzēsēju organizācijā, Latvju nacionālās jaunatnes savienībā. Viņš bija aktīvs un neaizstājams 1920.-30.gadu Salacgrīvas izglītības un sabiedriskajā dzīvē.

Fotogrāfija tapusi 1930.gada 4.aprīlī Rīgā fotosalonā Foto KLIO. Te Hermanis Eidemanis redzams viņa iemīļotajā pozā- roka azotē. Otrā pusē H.Eidemaņa rokraksts, novēlējums „Mīļai piemiņai” un paraksts. Foto kLIO ir slavenā fotogrāfa Viļa Rīdzenieka (1864.- 1962.) fotodarbnīca. Viņš ir atstājis aptuveni 12 000 unikālu fotomateriālu, kuri līdz šai dienai ir plašā apritē letonikā, periodikā, kinomākslā, televīzijā un internetā. Šie materiāli aptver visus ievērojamākos notikumus un izcilākos cilvēkus Latvijā no 1915. līdz 1941. gadam.

Brošūra „Hermaņa Eidemaņa piemiņai”, izdota 5 gadu piemiņai kopš H.Eidemaņa aiziešanas mūžībā 1935.g. Materiālus sakopojis mācītājs Vilhelms Migla, izdevis un iespiedis J.Paucīša apgāds Limbažos 1940.gadā. Tajā sakopoti H.Eidemaņa kolēģu, skolnieku, līdgaitnieku atmiņu stāsti, sabiedrības atzinība- apsveikumi 25 gadu darba atceres svētkos, fotogrāfijas par ģimeni un arī par izvadīšanu mūžībā. No apkopotajiem materiāliem varam daudz uzzināt par H.Eidemaņa dzīvi un darbību, viņa biogrāfiju un arī atvadu vārdus, kas teikti, atvadoties no H.Eidemaņa.

Visinteresantākā ir Hermaņa Eidemaņa pašrocīgi rakstītā vēstule mācītājam Mārtiņam Celmiņam 1934. gada 21.jūnijā. Ļoti skaistā un labi salasāmā rokrakstā H.Eidemanis apraksta Lielsalacas draudzes mācītāja vēlēšanas. M.Celmiņš ir pārcēlies uz Lubānas draudzi, bet draudzes padomes domas par jauno mācītāju dalās, un arī pēc divām kārtām nevar izšķirties – Putniņš vai Ozoliņš, balsis sadalās 10/10.  „Vēlēšanu dienā pie baznīcas un mācītājmuižā norisinājās karstas pārrunas un strīdi abu kandidātu piekritējos, pie kam bija dzirdami asi izteicieni un naidīgi starpsaucieni. Tagad, kad vēlēšanu drudzis pārciests un kaislības aprimušas, dzird runājam, ka labi būtu, ja Virsvalde ieceltu draudzei kādu savu kandidātu ......Tagad, kad Jūs vairs pie mums neesat, draudze skaidri apzinās, cik daudz tā zaudējusi ar Jūsu aiziešanu.”

1934.gadā draudzē sāk kalpot mācītājs Vilhelms Migla.

Vēstules beigās H.Eidemanis dažos vārdos apraksta savu veselības stāvokli : „...slimā sirds reizēm strādā ļoti slikti un lēkmju brīžos sagādā daudz smagu ciešanu. 7.jūlijā došos uz Ķemeriem; varbūt, ka tur izdosies mazliet uzlabot veselību.” 1935.g.10.jūlijā H.Eidemanis mirst , un kā piemiņas vārdos rakstīja K.Graudiņš : Visi nāca to pavadīt. Salacgrīvā pie visām mājām karogi bij pusmastā. Viss ceļš, vairāk kā 3 klm, bij kaisīts ziediem. Viņu neveda ratos kā citus. Uz rokām viņu nesa visu ceļu. Te katrs varēja redzēt, cik ļoti vērtīgs cilvēks šķīries no šīs dzīves. Pavadītāju pulkus nemaz nevarēja pārredzēt....Cilvēks var aiziet, var iznīkt, bet ne viņa darbi.- Piemiņa paliek!-

Pētot viena cilvēka biogrāfiju un aktīvo darbošanos mūsu pilsētā, atklājas daudz interesantu vēsturisku faktu, kas sniedz  priekšstatu par dzīvi un notikumiem 1920./30.gadu Salacgrīvā.

Varbūt arī jūsu mājās ir kādas interesantas fotogrāfijas vai lietas, kas varētu būt mūsu muzeja krājuma papildinājums? Gaidām muzejā!

Salacgrīvas muzeja krājuma glabātāja Iveta Kalniņa