Salacgrīvas muzeja dārgumi

14.03.2014 07:33

Ūtrupe. 1929.gada marta mēneša 19.dienā plkst. 10 no rīta pie Salacas pagasta nama atklātā vairāksolīšanā tiks pārdota Salacas pag. valdes piederoša kustama manta, sastāvoša no viena dzelzs naudas skapja, novērtēta par Ls 320.-, kas apķīlāta par no viņa iekasējamo slimo kases naudu Ls 320.-  apmērā. Manta apskatāma ūtrupes dienā uz vietas. Limbažos, 5.martā 1929.g. Nr. 164. Valmieras apr. Priekšnieka Palīgs II. iecirknī M.Deigels

Tā rakstīja Limbažu Vēstnesis 1929.gada 8. marta numurā. Un, kas to lai zina, varbūt seifs, kas atrodas Salacgrīvas muzeja ekspozīcijā, ir tieši šis dzelzs naudas skapis, ko savulaik ieķīlājusi Salacas pagasta valde. 

Iespējams, ka 1928.gadā iegūstot pilsētas tiesības, Salacgrīva sāka augt straujāk un pilsētas kasē ieplūda vairāk nodokļu maksātāju naudas un radās nepieciešamība pēc lielāka seifa. Tikai mūsdienās visa nauda atrodas bankās un mēs vairāk rīkojamies ar kartēm un kontiem- toreiz vajadzēja kārtīgu seifu, kurā glabāt naudu un svarīgus dokumentus.

Mēs noteikti zinām ir, ka seifs izgatavots Latvijā, Rīgā, 19.gadsimta beigās, un ka tas ilgi un droši kalpojis Salacgrīvas pašvaldībai- sākot ar pirmās Latvijas brīvvalsts laiku, cauri padomju laikiem, un kā inventārs pārceļojis 1995.gadā no bijušās, nu jau nodegušās Domes ēkas Rīgas ielā 10, uz pašreizējo. Rūpīgi glabāts un uzraudzīts, tas piedzīvojis daudzkārtēju „atjaunošanu”- pārkrāsošanu ar biezu eļļas, bieži grīdas krāsu. 

Lai seifu varētu nogādāt muzejā, to vispirms bija jādabū ārā no domes ēkas. Ar Jura Maksimova noorganizēto pacēlāju un palīgiem tas izdevās.

2008.g. pēc izstāžu zāles remonta seifs lielām pūlēm tika uzvilkts 2. stāvā un kā pirmais eksponāts novietots uz palikšanu muzejā. 

Amatnieka Gundara Āboltiņa darbnīcā seifs tika atbrīvots no „padomju mantojuma”- biezā krāsu slāņa. Tikai tad atklājās brīnišķīgais „kronis” ar ražotāja logo „Rob. Altberg Riga Katoliche str. 7”

Salacgrīvas muzeja krājuma glabātāja Iveta Kalniņa