Salacgrīvas muzeja dārgumi

14.05.2014 11:24

Kā katru gadu gaidām Plostnieku svētkus, šogad 24.maijā. Salacgrīvas muzeja krājumā ir diezgan daudz materiālu par agrāk tik populārajiem plostniekiem un viņu grūto arodu. Visvairāk, protams, ir fotogrāfiju, kurās fiksēti gan ikdienas darbi, gan atpūta, gan kādi īpaši notikumi. Kad sākās baļķu pludināšana pa Salacu, to neviens nepateiks, bet mums zināmais senākais materiāls ir 1908.gada 16.augusta laikraksta „Limbažu ziņas” vēsts: „Pašulaik nobeidzām šis vasaras koku pludināšanu pa Salacas upi. Pludināšanas darbi sākās 3.aprīlī š.g. Četru tekošo mēnešu laikā nopludināti: plostos sieti 1962 baļķi; vaļēji- 10000 baļķu; brusas un sliperi- 12000, lielākā daļa plostos; 1032 kubik asis pitprapku; ap 1980 asis malkas un 156 asis šindeļu malkas. Pludināšana sekla ūdeņa dēļ nosebojusies un kavēja savukārt arī zvejniekus; tagad zutiņu zvejniekiem nebūs vairs jābaidās, ka neielien nepatīkami slīkoņi (malka) murdā. Koku tirgoņiem ieteicams pavasarā steidzīgāk, t.i. lielākiem darba spēkiem pludināšanas darbus rīkot”.

Viss sākās ar to, ka kokmateriāli no meža tika nogādāti Salacas krastā- kādā noteiktā vietā, kur bija labvēlīgi apstākļi baļķu ievelšanai ūdenī.

1936. gada fotogrāfijā redzams šis darba moments Stienužkalnā. 

Pa Salacu pludināja atsevišķus baļķus visā to garumā- tie brīvi plūda pa straumi. Tā kā Salaca ir bagāta ar dažādiem šķēršļiem, sevišķi akmeņiem, tad pie tiem veidojās pludināmo baļķu krāvumi- sastrēgumi. Lai tos likvidētu, bija nepieciešams liels strādājošo skaits. Un tikai no 1946.gada ieviesa baļķu garuma limitu- 6 un 4,5 m, jo pavelt 20 mertrīgu baļķi ar lielām pūlēm varēja kādi 6 vīri. Salaca plostu braukšanai piemērota tikai agri pavasarī pie augsta ūdens līmeņa.

Koku sastrēguma likvidēšana Salacā ap 1920.gadiem.

1927.gadā no pārāk liela spiediena pārrauta malkas ragata. Viss piepludinātais koku vairums atspiedies pret kājnieku tilta balstiem, izkustinot tos no vietas un beigās pārraujot pašu tiltu.  

Kad pludināmie koki tuvojās Salacgrīvai, tos novirzīja speciālos koku dārzos upes krastos- ragatās. Šeit notika koku šķirošana un jūras plostu pleņu veidošana. Baļķiem tievgalī izurba caurumu, caur kuru ievēra ķēdi, tās galus nostiprināja. Resgaļi vēdekļveidīgi plivinājās jūras viļņos. Plenes ar mazo kuģīti nogādāja tālu selgā, kur notika lielo plostu formēšana. Tos piestiprināja lielākam kuģim, kas materiālus nogādāja vajadzīgajā vietā- Rīgā, Pērnavā vai citur. Lielie bukseri Salacas ostā iebraukt nevarēja, bija par seklu.

Urbēju brigāde Salacas labajā krastā. 1920.-30.gadi.

Daļu pludināmo baļķu izvilka pārstrādei krastā tepat Salacgrīvā. Te neaizstājams palīgs bija zirdziņš, kas pa ierīkoto sliežu ceļu vilka piekrautās vagonetes.

Salacgrīvas ostā, Salacas labajā krastā. 1930.gadi

Koku pludināšana turpinājās arī padomju gados. Baļķu pludinātāju brigāde pirms sezonas atklāšanas pie Mērnieku dzirnavām. No kreisās puses - Oskars Legzdiņš, Vladimirs Balodis, Juris Smalkais, Laimonis Zariņš, Vilibalds Jaunozols un Teofils Ģēģeris. Koku pludināšana pa Salacu tika izbeigta 1964.gadā.

Ar visiem materiāliem var iepazīties muzejā. Mūs interesē arī atmiņu stāsti, un ja kāds vēlētos tos pastāstīt, tad ieguvums būtu mums visiem un nākamajām paaudzēm. Liels paldies Jurim Smalkajam un Ārijam Luzikam par izsmeļošajiem stāstiem un fotomateriāliem. Vēl paldies Harijam Veidiem par atsaucību un muzejam nodotajām fotogrāfijām!

Gaidām muzejā!

Salacgrīvas muzeja krājuma glabātāja Iveta Kalniņa