Drīz Lieldienas!

10.03.2016 12:05

Mūsdienās kristiešu un tautas Lieldienu tradīcijas ir cieši savijušās. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks, bet latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā Klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena.

Viens no svarīgākajiem Lieldienu priekšdarbiem ir šūpoļu kāršana. Ļaudis ceļas līdz ar Sauli un tūlīt steidzas mazgāt seju tekošā ūdenī, jo Lieldienu rītā ūdenim ir sevišķs dziedinātāja spēks. Šūpošanās Lieldienās satur tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos ‒ auglības veicināšanu. Šī Lieldienu izdarība sakņojas senā pagātnē, bet latvieši ir vienīgie eiropieši, kas šo seno šūpošanās tradīciju saglabājuši vēl šodien.

Lieldienu svarīgākā maltīte ir brokastis, tāpēc brokastgalds klājams ar sevišķu rūpību. Apklāto galdu grezno ar pūpoliem, izplaucētiem bērziem, alkšņu un lazdu pumpurotiem zariem, ar pirmajām pavasara puķēm ‒ vizbulītēm, sniegpulkstenītēm, pavasara krokusiem, narcisēm, arī sūnām. Pirmā vieta Lieldienu brokastu galdā ierādāma krāsotām olām un dažādiem olu ēdieniem. Ēdienus un cepumus pēc iespējas veido apaļus, tādējādi uzsverot Saules simboliku.

Visas šīs tradīcijas ir gadu desmitiem palikušas nemainīgas, bet interesanti, ka šajos svētkos katru gadu mainās svinēšanas datums. Nemainīga ir arī cilvēku vēlme apsveikt vienam otru svētkos, un, ja nevar to izdarīt klātienē, tad nosūtīt apsveikumu pa pastu. Tā tas notika senāk- līdz padomju laikiem, kad oficiāli Lieldienas netika svinētas un pastkartes netika izdotas. 1920.-30.gadu apsveikuma kartiņās no muzeja krājuma arī redzamas viss, kas saistās ar skaistajiem pavasara svētkiem- olas, šūpoles, zaķi un cālīši. Priecāsimies par Saules atgriešanos un svinēsim svētkus! Priecīgas Lieldienas!

Salacgrīvas muzeja krājuma glabātāja Iveta Kalniņa