14. novembris, 2019, Ceturtdiena

Fricis, Vikentijs, Vincents

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Salacgrīvas muzejs
Sila iela 2, Salacgrīva, Salacgrīvas novads

LV - 4033, tālr. 64071981, muzejs@salacgriva.lv

http://www.visitsalacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrivas-muzejs/

http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/

http://www.nmkk.lv/

 
logo melns.bmp mazs.jpg

Direktore - Ieva Zilvere
Krājumu glabātājs - Iveta Kalniņa

Muzeja darba laiki: no 1.jūnija līdz 31.septembrim
O.,T.,C.,P. 10.00 – 17.00
S. 10.00 – 15.00
Ziemā - no 1.oktobra līdz 31.maijam
O.,T.,C.,P. 10.00 – 17.00
S. 10.00 – 14.00
Par apmeklējumu citā laikā var vienoties pa tālruni 64071981

Ieejas maksa:

Pirmskolas vecuma bērniem – ieeja brīva

Pašvaldības pensionāriem – ieeja brīva

Personām ar invaliditāti – ieeja brīva

Muzeju darbiniekiem – ieeja brīva

Skolēniem un pensionāriem – 0.60 EUR

Pieaugušajiem – 1.00 EUR

1998.g., atzīmējot Salacgrīvas 70.gadskārtu, pilsētā tika pieņemts lēmums dibināt muzeju. 70 gadi pilsētas vēsturē bija pietiekami nozīmīgs skaitlis, lai ar lepnumu apzinātos savu bagāto kultūrmantojumu un rastos vēlme saglabāt, izpētīt un iepazīstināt ar to sabiedrību. Ir pagājuši 10 gadi, un kopā ar pilsētas 80. jubileju Salacgrīvas muzejs svin savas darbības 10.gadadienu.
Šobrīd muzejs atrodas Sila ielā 2 uz pilsētas vecās biedrības mājas pamatiem 1989.gadā uzceltā namā. Taču savas pastāvīgās mājas nākotnē redz Rīgas ielā 10 ( vecās pilsētas domes vietā ) jauno arhitektu Anša Klīdzēja un Austra Mailīša projektētā muzeja ēkā.
Tūlīt pēc muzeja oficiālās dibināšanas sākās darbs pie krājuma veidošanas. Tika meklēti un atlasīti priekšmeti, kas stāsta par Salacgrīvas un tās novada seno un ne tik seno pagātni. Šobrīd muzeja krājumā ir 2867 priekšmeti un tie veido piecas kolekcijas:

- fotogrāfijas un pastkartes,
- upes un jūras zvejas rīki un piederumi,
- tekstilijas un mājsaimniecības rīki un piederumi,
- dokumenti un iespieddarbi,
- mākslas darbi.

Par pašiem pirmajiem krājuma priekšmetiem kļuva senas fotogrāfijas un pastkartes, kas vēstīja par Salacgrīvu un tās ļaužu dzīvi, liecināja par svarīgām izmaiņām Salacgrīvas attīstībā un uzbūra miesta un pilsētas namu un ielu ainas pat pirms 100 gadiem. Izrādījās, ka nelielā piejūras pilsētiņa ir daudzkārt iemūžināta dažādos laikos un vietās un tās ļaudis ir mīlējuši fotografēties gan darba ikdienā, gan svētkos. Tagad foto kolekcija ir muzeja krājuma bagātība. Ikvienu vēsturisku izstādi palīdz ilustrēt atbilstoša satura foto materiāls. Krājumā tās šobrīd ir 1363 vienības, bet kolekcija aizvien papildinās.

Īpašu uzmanību muzejs velta nēģu zvejas izpētei, jo Salaca ir vienīgā vieta, kur nēģus ķer ar tādiem senatnīgiem zvejas rīkiem kā tačiem, kur lieto puņģus nevis murdus, kurķus nevis koka āmurus un kummas nevis vienkārši traukus svaigu zivju uzglabāšanai.
Tacis līdzinās aizsprostam pāri upei, ir darināts no koka bez ne vienas naglas un pēc skata atgādina koka laipu. No tās ūdenī tiek iegremdēti murdi jeb puņģi, kā tos dēvē Salacas nēģu zvejnieki. Zveja ar vai uz tača ir ļoti senatnīga nodarbe, kas būtiski nav mainījusies vairāku gadsimtu garumā un tajā saglabājies smags roku darbs rudens un ziemas sezonā.

Interesanta muzeja krājuma daļa, īpaši foto materiāls, saistīts ar zvejnieku kolhozu „Brīvais Vilnis”, kas, attīstot zivrūpniecību Salacgrīvā, palīdzēja augt arī pilsētai.

Kaut arī ziņas un materiāli par zveju un zvejniekiem piejūras muzejā ir neatņemama krājuma sastāvdaļa, netiek aizmirsta sadzīvē un mājsaimniecībā lietotu priekšmetu un darba rīku vākšana un saglabāšana. Šīs lietas bieži vien ir brīnišķīgi amatnieku darinājumi un liecina par izkoptām meistaru amata prasmēm un tradīcijām. Iegūto priekšmetu nav nemaz tik daudz, jo īstais etnogrāfisko priekšmetu vākšanas laiks ir beidzies. Gadu gaitā, sadzīvē lietoti, tie savu laiku ir nokalpojuši, saplīsuši un izmesti, bet saglabātie nu veiksmīgi papildina muzeja krājumu un vēsturiskās izstādes, kā arī glabā stāstus par tā īpašniekiem un lietotājiem.

Dokumentu kolekcijā daudz materiālu attiecas uz Lielsalacas evaņģēliski luteriskās draudzes vēsturi, bet iespieddarbi tieši vai pastarpināti saistīti ar Salacgrīvas un tās apkārtnes kultūrvēsturisko mantojumu. Piemēram, T.Hāna luga „Salacgrīvas zieds”, kas izdota 1896.g., M.Eglīša stāsti „Pasaulē nav miera” / 1990./ un Arvīda Pagara garstāsts „Līčupes dumpinieki” / 1995./, kuru darbība risinās Salacgrīvā.

Muzeja krājuma mākslas darbu kolekciju veido dāvinājumi, kas saņemti no novada māksliniekiem keramiķes Ilzes Emses-Grīnbergas, gleznotājiem Daces Paeglītes, Laimoņa Bubiera un Ādolfa Dārziņa, keramiķes Marikas Dušeles, koktēlnieka Jura Dušeļa, kā arī no koktēlnieka un gleznotāja Viļa Emša meitas Anitas Emses.

Kartotēka
Paralēli krājuma materiālu vākšanai un glabāšanai notiek arī tā kārtošana un sistematizēšana. Muzejs ne tikai piedalās Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga izveidē, bet veido arī savu krājuma tematisko katalogu. Tas ļauj pārskatāmi ielūkoties izveidotajās kolekcijās, atlasīt vajadzīgo informāciju, oriģinālu lietojot tikai nepieciešamības gadījumā, kas ļoti svarīgi fotogrāfiju un dokumentu saglabāšanā. Katalogs pieejams arī apmeklētājiem.

Izstādes
Muzeja krājumā iekļautie materiāli pēc izpētes no jauna tiek likti lietā, regulāri veidojot izstādes par novada vēsturi un veicot pētniecības darbu.

Vienā no izstāžu zālēm iekārtota pastāvīgā ekspozīcija „Zutiņš murdā”, kas stāsta par lašu nēģu un zušu zvejas vēsturi un tradīcijām Salacas upē un jūras piekrastē. Otra zāle atstāta periodiskajām mākslas izstādēm.

Fotosalons “Lielsalace”
Kad izstādes ir apskatītas, muzeja viesiem tiek piedāvātas cepures, šalles, somiņas un citi vēsturiski apģērba piederumi, lai varētu nofotografēties uz senas Salacgrīvas pastkartes fona un paņemt līdz paša veidotu Salacgrīvas suvenīru. Salona iekārtojums mainās un paplašinās.
Uzmanību! – fotografēšanai jāizmanto savs fotoaparāts.

Aušana
Muzeja gids iepazīstina ar auduma tapšanas procesu, sākot no vilnas kāršanas līdz aušanai stellēs. Var arī pats iekāpt stellēs un izmēģināt savu roku.