10. augusts, 2020, Pirmdiena

Inuta, Brencis, Audris

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Salacgrīvas muzeja dārgumi

09.04.2020 08:49

Ir klāt jauks pavasaris, un mums visiem jau aktīvi gribas rosīties pa āru, sakopt savus dārzus un īpašumus. Diemžēl vēl arvien atrodas kāds, kam sava īpašuma sakopšana ir vecās zāles jeb kūlas nodedzināšana… Tad nu ir laiks lūgt palīdzību, lai glābtu vēl kas glābjams, un saukt ugunsdzēsējus.

Salacgrīvā, kā visur, ugunsdzēsēji bijuši nepieciešami visos laikos. Pirmsākumos tā bija tikai biedriska un brīvprātīga palīdzība kaimiņu un līdzcilvēku starpā, bet jau 1902.gadā Salacgrīvā nolemj dibināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kas jau profesionālāk un ar speciālu aprīkojumu varētu līdzēt ugunsnelaimē nonākušajiem. Un patiešām dārgums mūsu muzejā ir šīs biedrības kases grāmata, kas sākta 1902.gada 15.septembrī.

 
SM-2217.jpg

 Salacgrīvas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības kases grāmata. 1903.-1937.g.

Pirmie ieraksti vēsta par ieņēmumiem, kas ir biedru naudas un dāvinājums no Svētciema barona Fēgezaka (Vegesack), un, varam secināt, ka pirmais priekšnieks bija Karls Šlaua- Lielsalacas draudzes mācītājs, Valmieras diecēzes prāvests.

Jau nākamajā lapā uzskaitīti pirmie pirkumi- “1 ugunsdzēsēju šprice (ar roku darbināms sūknis) ar spirālšļauku, 2 kaņepāju šļaukas, 2 misiņa cepures, 3 cirvji, 2 jostas, 2 karabinieri, 2 signālu taures, 1 trepes, 2 komandieru cepures, 
 
SM Fpf-1160.jpg

 Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības grupas foto ar “bindēm” ap roku un dzēšanas rīkiem. 1920.gadi

Un tā pamazām, lapu pa lapai varam izsekot biedrības aktivitātēm, kas galvenokārt sastāvēja no ziedojumu vākšanas- loteriju un dažādu saviesīgu labdarības pasākumu organizēšanas, vismaz divas reizes gadā, ar teātra izrādi, bufeti un “deju” noslēgumā.

Otrs dārgums ir šīs pašas biedrības Protokolu grāmata. Tā sākta 1913.gada 10.martā ar pilnsapulces protokolu, bet turpinājumā tiek sasauktas regulāras valdes sēdes, kuras lēmumus vēlāk paziņo visiem biedriem. Pārlasot protokolus, var izsekot visai biedrības darbībai- priekšnieku maiņai, jauno biedru uzņemšanas kārtībai, ziedojumu vākšanai, pasākumu organizēšanai un arī tādu svarīgu lēmumu pieņemšanai kā jaunu ugunsdzēsēju rīku iegādei.

 
SM-2218.jpg

 Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes sēdes protokols par jaunās “motoršļirces” pieņemšanu no ražotāja “Konrad Rozenbauer A/D” un apmaksas noteikumiem (fragments). 1936.g.

 
SM F-124.jpg

 Koppbilde ar jauno motoršļirci (motorsūkni), ko saukuši par “lācīti”. 1930.g.

Lai arvien vairāk uzlabotu ugunsdzēsēju darbu un atvieglotu nokļūšanu ugunsgrēka vietā, 1935.gadā jau bija iespēja iegādāties pašiem savu ugunsdzēsēju mašīnu un aprīkot to.

 
SM F-127.jpg

1935.g.13.septembris. Nr.37 „Limbažu Vēstnesis” Jaunais ugunsdzēsēju auto

 Sekojot citu pilsētu priekšzīmei, arī Salacgrīvas ugunsdzēsēji iegādājušies savu auto. Šasija pirkta no firmas P.Romans par Ls 3785,- ar Bredforda motoru. Auto celtspēja 2,5 tonnas. Par mašīnu iemaksāti Ls 1000.- un atlikusē summa jānomaksā gada laikā. Auto virsbūvi, pēc iepazīšanās ar kaimiņu mašīnām, domāts izdarīt uz vietas.

 
SM F-128.jpg

 Jaunās automašīnas un depo atklāšanas svētki Salacgrīvā, Rīgas ielā. 1935.g.

 
SM F-126.jpg
 

 Svinību viesi. 1935.g.

 

 

1936.g.26.jūnijā. Nr.26 „Limbažu Vēstnesis”

Salacgrīvas ugunsdzēsēju svinības

21.jūnijā Salacgrīvas brīvprātīgiem ugunsdzēsējiem bija liela svētku diena. Iesvētīja pārbūvētās depo telpas, kā arī jauno ugunsdzēsības automašīnu. Uz svinībām bija ieradies arī brandmajors Kesners. Dalību ar savām automašīnām vēl ņēma Valmieras, Limbažu, Mazsalacas un Smiltenes-Palsmanes ugunsdzēsēji un Ainažu pilsētas ugunsdzēsēju pārstāvis. Garīgo aktu izpildīja Lielsalacas ev-lut. draudzes mācītājs V.Migla, pēc tam biedrības priekšnieks Ozoliņš iepazīstināja klātesošos ar biedrības darbību un izdevumiem, kādi cēlušies ar depo pārbūvi un auto iegādi. Priekšnieka runai sekoja daudzie apsveikumi, ugunsdzēsēju darbības un rīku demonstrējumi. Iesvētīšanas svinībām vakarā sekoja goda mielasts biedrībā un zaļumu svētki Melnalkšņu parkā, kas arī izdevās labi. Varam novēlēt rosīgai biedrībai un tās čakliem darbiniekiem un darbiniecēm arī nākotnē vislabākās sekmes. Ugunsdzēsēju pašaizliedzīgais darbs prasa, ka visa sabiedrība tiem sniegtu nedalītu atbalstu un mēs esam pārliecināti, ka tā tas arī būs.

Abas grāmatas esam ieguvuši pateicoties Laimonim Martinsona kungam, kas arī pats ilgus gadus bijis Salacgrīvas Zivju konservu fabrikas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas priekšnieks un kaislīgs fotogrāfs. Līdz ar to mūsu muzeja krājumā ir vesels albūms , kas stāsta par brīvprātīgo ugunsdzēsēju dzīvi- galvenokārt mācībām un sacensībām padomju laikā.

 
SM Fpf-1345zg 1.jpg

 Brīvprātīgo ugunsdzēsēju sacensībās. 1970.,80.gadi

 
SM Fpf-1345zm-1.jpg

 Brīvprātīgo ugunsdzēsēju mācības. 1970.,80.gadi

 
SM Fpf-1345ze 1.jpg

 Brīvprātīgo ugunsdzēsēju sacensībās. 1970.,80.gadi

 Lai atzīmētu Salacgrīvas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 85.gadadienu, 1987.gadā Salacgrīvā tika noorganizētas lielas svinības.

 
SM Fpf-1345l-1.jpg

 Salacgrīvas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 85.gadadiena. Izstāde Salacgrīvas kultūras namā. 1987.g.

 
SM Fpf-1345o-1.jpg

 Salacgrīvas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 85.gadadienas svinības. Svinīgs “akts” kultūras namā. 1987.g.

 
SM F-480.jpg

 Salacgrīvas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 85.gadadiena.

 Gājiens cauri pilsētai- priekšgalā brandmajors Bubis (Roberts Spuriņš). 1987.g.

 
SM F-482.jpg
 

 Salacgrīvas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 85.gadadiena.

 Spectērpu un tehnikas demonstrācija. 1987.g.

Tagad, kā zināms, Ainažos vēl pastāv brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda, bet Salacgrīvā ir profesionālais Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenis. Būsim uzmanīgi un cerēsim, ka visas ugunsdzēsēju dežūras aizritēs mierīgi, bez izsaukumiem uz ugunsgrēku!

Salacgrīvas novada muzeja krājuma glabātāja Iveta Kalniņa