Vērtīgs dāvinājums Salacgrīvas muzejam

29.06.2012 06:44

Salacgrīvas muzejā jau vairāk nekā gadu apskatei izlikti arheoloģiskie priekšmeti, kas atrasti pilsētā un tās apkārtnē. Sākotnēji tā pamatā bija salacgrīvieša Gata Vēbera personīgā kolekcija, bet gada laikā, novērtējot muzeja nozīmi novada kultūrvēstures saglabāšanā, šī kolekcija kļuvusi par dāvinājumu muzejam. Izstāde ir neliela - priekšmeti sakārtoti vienā vitrīnā, taču tās nozīmi izsaka ne jau eksponātu skaits un lielums. Tās ir uzskatāmas un taustāmas liecības par pastāvīgajiem iedzīvotājiem Salacgrīvas apkārtnē un teritorijā ap Svētupi, sākot jau no 13. gs. un, iespējams, pat agrāk.

Galvenokārt tās ir dažādu laikmetu un gadsimtu monētas, aproces, gredzeni, saktas, pogas un citi apģērba piederumi. Netrūkst arī šauteņu un lielgabala ložu, kas liecina par karadarbību mūsu tagadējās pilsētas teritorijā un karaspēku kustību tās apkārtnē. To, ka Salaca jau 13. gs. bijusi pulcēšanās vieta letu, līvu un igauņu karaspēkiem, apstiprina arī tālaika dokuments Indriķa hronika, kur Salacas vārds pieminēts astoņas reizes.

Arheoloģiska kolekcija ir vērtīga katra muzeja krājuma daļa un ieguvums, jo palīdz novada senākās vēstures faktu vākšanā, apzināšanā un izpētē, kopumā padziļinot mūsu zināšanas par to. Arheoloģiskie izrakumi Salacgrīvas novadā veikti Lībiešu upuralās, bet par pārējo teritoriju ziņas ir ļoti skopas. Muzejam pagaidām nav tādu resursu, lai profesionāli turpinātu šos 1973. gadā arheologa profesora Jura Urtāna uzsāktos pētījumus. Tādēļ jebkurš atradums no konkrēti zināmas vietas ir īpaši noderīgs un vērtīgs muzeja pētnieciskajā darbā. Gada laikā nu jau muzeja īpašumā nodotā Gata kolekcija ir būtiski papildinājusies. Ziņas par katru no priekšmetiem tiek vāktas, pierakstītas un apkopotas, lai būtu pieejamas un izmantojamas zinātniskajā izpētē. Un šajā lielu pacietību prasošajā darbā var noderēt viss, kas ir saglabājies cauri gadsimtiem un tādējādi, pārvarot laika plūdumu, pieskāries mūžīgajam.

Ieva ZILVERE,
Salacgrīvas muzeja vadītāja