Salacgrīvas muzejā ir apskatāma foto izstāde „Zvejnieks ar mākslinieka dvēseli”
17.04.2012 05:00
Salacgrīvas muzejā no 14.aprīļa līdz 13.maijam ir apskatāma foto izstāde „Zvejnieks ar mākslinieka dvēseli”, kas atklāj īstena salacgrīvieša, kādreizējā Lauteru zēna Ulda Lipsberga daiļrades labāko daļu. Dzimis 1926.g.26.jūlijā „Lauteros” kā otrais no četriem bērniem Kārļa un Maijas Lipsbergu ģimenē. Pēc Salacgrīvas pamatskolas beigšanas Uldis turpināja mācības Valmieras lauksaimniecības skolā un pēc tās absolvēšanas atgriezās vecāku mājās, kur veica lauku darbus un gāja tēvam līdzi jūrā. |
|
1943.gadā 17 gadīgais jauneklis nonāca Latviešu leģionā, kam sekoja arī ieslodzījums gulagā, bet drīzi vien pēc atgriešanās mājās – 1949.gada deportācija uz Tomskas apgabala Kargasokas rajonu. 1956.gadā Uldis dzimtenē atgriezās kopā ar sievu Ilgu (salacgrīvieši Ilgu sauc par Skaidrīti) un dēlu Ivaru. „Lauteru” mājās dzīvoja citi cilvēki, tomēr dārznieks Kaļķītis viņus pieņēma atpakaļ, izmitinot savā dzīvoklī. Par Ulda turpmāko un vienīgo darba vieta kļuva zvejnieku kolhoza „Brīvais vilnis” zvejas brigāde.1960.gadā kolhozs turpat Lauteros uzstādīja saliekamu dzīvojamo mājiņu, kur uz dzīvi pārcēlās jaunā Lipsbergu ģimene un kur dzīvesbiedre Skaidrīte dzīvo vēl šodien. Sasniedzot pensijas vecumu Uldis Lipsbergs turpināja darbu kolhozā un tikai pēdējos mūža gadus pavadīja mājās, vairāk veltot uzmanības ģimenei un vaļaspriekiem. 1999.gada 3.jūlijā, dažas nedēļas pirms 73.dzimšanas dienas, Ulda acis slēdzās uz mūžu.
Ulda aizraušanās no darba brīvajā laikā bija daiļdārzniecība un fotografēšana. Kopā ar sievu Ilgu iekoptais dārzs „ņēma” pirmās vietas republikā, to brauca skatīties un no saimniekiem mācīties daudzi Latvijas dārzkopji. Savukārt fotografēšana bija cieši saistīta ar putnu vērošanu dabā. Taču ne tikai. Kā z/k „Brīvais vilnis” fotokluba dalībnieks piedalījies fotoamatieru darbu skatēs – konkursos „Salacgrīvas Rudens”, „Aizsargājamie dabas objekti un vēstures pieminekļi”, „Labākais piejūras dabas ainavas attēlojums” u.c., kur saņemti apbalvojumi un atzinības raksti. Bet Ulda dārzs, tuvinieku rūpīgi kopts, turpina dzīvot. Un es ceru, ka, ģimenē rūpīgi glabāts un tagad arī skatītājiem parādīts, jaunu elpu iegūs viņa melnbaltā foto mantojums, kas atklāj zvejnieku ar mākslinieka dvēseli.
Ieva Zilvere