Daudzfunkcionālais centrs „Korģene” darbībā Kopš 2010. gada 1. janvāra Korģenē darbību uzsācis Sorosa fonda atbalstītais projekts „Daudzfunkcionālais centrs „Korģene””, kas iecerēts kā kultūras centrs, kur vietējiem iedzīvotājiem, sākot no pirmsskolas vecuma un skolas vecuma bērniem, un viņu vecākiem, un jauniešiem, un beidzot ar vecvecākiem un visiem pārējiem Korģenes aktīvistiem, pulcēties kopā, lietderīgi pavadīt brīvo laiku, pilnveidojot sevi dažādās aktivitātēs, dzīvojot sabiedriski aktīvu dzīvi un veidojot savu dzimto Korģeni kā mūsdienīgu, plaukstošu lauku vidi.

 Projekts piedāvā septiņas dažādas aktivitātes: publiskās bibliotēkas dibināšanu aktivitātē „Iepazīsim pasauli”, „Pelēnu skolas” izveidi 2-4 gadus veciem bērniem, sporta deju studijas izveidi, Korģenes mazpulku dibināšanu „Darbs dara darītāju”, kokamatniecības pulciņa izveidi pieaugušajiem „Meistaro pats – esi palīgs”, ģimenes atbalsta centra dibināšanu aktivitātē „Stipra ģimene, stipra valsts” un biedrības „Mēs - Korģenei” kapacitātes paaugstināšanu. Salacgrīvas vidusskolas direktors Eduards Ādmīdiņš projekta realizācijai atvēlējis  Salacgrīvas vidusskolas Korģenes filiāles skolas ēkas vienu korpusu, līdz ar to nodrošinot interesentu ērtu nokļūšanu aktivitāšu norises vietā. Telpu iekārtošanā izmantotas „Parex” bankas dāvātās mēbeles.
Projekta īstenotāju komanda – direktore Baiba Kotāne, projekta idejas autore, Salacgrīvas novada priekšsēdētāja vietniece Dace Martinsone, Korģenes bibliotēkas vadītāja Ilze Baumane un Salacgrīvas novada domes izpilddirektors Jānis Cīrulis katra mēneša otrajā trešdienā regulāri tiekas, lai kopīgi apspriestu ieteikumus projekta darbības aktivizēšanai. Aktuālākie jautājumi – kā palīdzēt biedrībai „Mēs - Korģenei” ierīkot sporta zāli, kā sakārtot juridiskas dabas jautājumus par telpu nomas un iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu pasākumu norises laikā. Piesaistot Salacgrīvas novada arhitekti Gundegu Upīti, apspriesti jautājumi par remontdarbiem bibliotēkas telpās, lai tajā varētu izveidot lasītavu, kas kalpotu arī kā tikšanās vieta korģeniešiem, kā arī iekārtot atsevišķu telpu ar skatuvi mazajiem lasītājiem, kur varētu spēlēt teātri un organizēt tematiskus pasākumus bērniem. Bibliotēkas paplašināšanu paredzēts veikt, pievienojot telpu, kur šobrīd darbojas viena no pirmsskolas apakšgrupām. Bērnu skaitam samazinoties, pirmsskolai paredzētās telpas iekārtos kompaktāk, tajās izvietojot bērnu mēbeles, kas top kokapstrādes pulciņā, kā arī vizuāli un materiāli uzlabot vidi mazajiem pirmsskolēniem.
Jau februārī dibināta Korģenes publiskā bibliotēka, par tās vadītāju iecelta Ilze Baumane, kura nepacietīgi gaida lasītājus, kā arī citus interesentus, jo par projekta naudiņu jau iegādātas grāmatas un pasūtīta prese. Vēl projekta ietvaros iecerēts iegādāties trīs jaunus datorus, kā arī multifunkcionālu iekārtu, kas korģeniešiem nodrošinātu kopēšanas, skenēšanas, printēšanas pakalpojumus.
Pieredzējuša galdnieka un kokapstrādes meistara Normunda Kotāna vadībā mēbeļu izgatavošanas process iesākts ar mēbeļu dizaina veidošanas un rasēšanas nodarbībām, kas ir par pamatu mēbeļu izgatavošanas procesā. Mēbelēm, kas domātas pirmsskolas vecuma bērniem jābūt funkcionālām un drošām. Jau iepirkti kokamatniecības instrumenti un pasūtīti nepieciešamie kokmateriāli, tikai pēdējā laikā sarucis to interesentu skaits, kuri vēlētos apgūt prasmes darboties ar koku, kaut gan pašam prast būvēt mēbeles – tāda māka ir ko vērts!
„Pelēnu skolai” saņemtas projekta ietvaros iegādātās attīstošās spēles, rotaļlietas, liela leļļu māja, leļļu rati, leļļu virtuvīte un citi rotaļu piederumi, jo bērnu attīstībai svarīgas ir ne tikai frontālās nodarbības, bet arī patstāvīga darbošanās interešu centros, kur bērni apgūst nepieciešamās prasmes un iemaņas turpmākai dzīvei. Paredzēts pirmsskolas bērnu laukumā izveidot smilšu kastes ar soliņiem un rotaļu laukuma aprīkojums.
Aktivitātei „Pelēnu skola” projekta aktīvisti pievērš īpašu uzmanību, jo visa labā sākums ir bērni. Ar bērna piedzimšanu vecāku dzīvē sākas atbildīgs posms, jo ģimene ir pirmā nelielā sabiedrības šūniņa, kur bērns mācās saskarsmi, mācās būt starp cilvēkiem, mācās dzīvot un izdzīvot apkārtējā vidē, un apkārtējo apstākļu ietekmē pamazām kļūst par personību. Korģenes bērnu vecākiem atbalstu sniedz pirmsskolas izglītības iestāde „Vilnītis” un projekta ietvaros izveidotā „Pelēnu skola”, kur speciālisti Ilga Ūdre un Laila Rozenberga profesionāli un mērķtiecīgi nodarbojas ar bērna audzināšanu un izglītošanu, taču labvēlīga apkārtējā vide, mīloši un gādīgi vecāki veido bērnam tik nozīmīgo sociālās attīstības pieredzi, izpratni par vērtībām un pasaules uzskatu. Labvēlīgā un attīstošā vidē bagātinās un attīstās bērna valoda, bērns jūtas drošs un pasargāts, veidojas daudzpusīgi attīstīta personība.
Patlaban mazie korģenieši devušies vasaras brīvdienās, bet skolotāja Laila ar interesentiem darbojas vasaras skolā, kuru var apmeklēt arī tie bērni, kuri nav pirmsskolas audzēkņu skaitā.
Zināšanas par bērnu audzināšanu vecākiem un citiem korģeniešiem plānots sniegt  ģimenes atbalsta centra „Stipra ģimene, stipra valsts” organizētajā semināru ciklā, kurš savu darbību uzsāks augustā. Apkopojot iedzīvotāju anketas, noskaidrotas tēmas, par kurām korģenieši vēlas uzzināt vairāk. Tās ir mīlestības fenomens, bērnu emocionālā audzināšana, jaunākās literatūras analīze, atkarību problēmas, fiziskā veselība. Ģimenes atbalsta centra vajadzībām iekārtots jauks, izremontēts psihologa kabinets, kur interesentus konsultēs psiholoģe Diāna Jēkabsone. Šobrīd darbs norit ar skolas bērniem, bet augustā kopā ar sociālo pedagogu Zani Paegli paredzēts rīkot diskusijas par aktuālām tēmām. Zane veic sociālās izpētes darbu, lai veidotu atbalsta grupas vecākiem, kuri saņem materiālo palīdzību. Atbalsta grupas uzdevums būtu informēt vecākus par likumiem un iespējām saņemt sociālo palīdzību, veicināt sociālo prasmju attīstību, sniegt atbalstu krīzes situācijā. Citā atbalsta grupā darbosies vecāki, kurus informēs par bērnu audzināšanas jautājumiem, iepazīstinās ar likumiem un normatīvajiem aktiem.
„Pelēnu skolā” projekta ietvaros liela uzmanība tiek pievērsta fizisko aktivitāšu organizēšanai. Skolotājas Līgas Šrenkas vadībā bērni regulāri piedalās sporta nodarbībās, kurās iekļauj arī koriģējoša satura vingrinājumus. Pareiza stāja, attīstīta kustību koordinācija ir pamatu pamats bērna fizioloģiskajai un psiholoģiskajai veselībai.
Bieži vecākiem rodas jautājums, kādēļ tik svarīgi bērniem piedāvāt dažādas nodarbības jau agrā vecumā, lai taču bērns paspēlējas, paskraida pa pagalmu, gan jau skolā visu paspēs iemācīties. Kā atzinuši vadošie psihologi pasaulē, tieši pirmie seši dzīves gadi bērna attīstībā ir paši būtiskākie, jo tādu apjomu zināšanu un prasmju, kādu bērns spēj iegūst šajā posmā, viņš neiespēj atlikušajā dzīves laikā. Pirmajos sešos gados galvas smadzeņu attīstība notiek neticami strauji, un tieši šajā periodā tiek likti pamati visu iemaņu un prasmju turpmākajai attīstībai. Jo plašāku redzes loku mēs bērnam paveram pirmsskolas periodā, jo daudzveidīgākas darbības piedāvājam, jo bagātāku informāciju sniedzam, jo dziļākus un platākus soļus bērns spēj veikt savā turpmākajā dzīvē.
Bērna veselības saglabāšanai svarīgi radīt apstākļus, kuri nodrošina maksimālu kustību aktivitāti. Kustība ir viena no cilvēka organisma iedzimtajām nepieciešamībām. Bez tam bērna fiziskā attīstība ir cieši saistīta ar bērna psihisko attīstību. Jo daudzveidīgāk bērns izzina apkārtējo pasauli, jo straujāk attīstās tādi svarīgi psihiskie procesi kā sajūtas, uztvere, atmiņa, iztēle, domāšana, emocijas. Laba fiziskā attīstība ļauj bērnam viegli piemēroties dažādiem apstākļiem un pilnvērtīgi attīstīties.
Pierādīts, ka daudzveidīgu kustību ietekmē uzlabojas bērna galvas smadzeņu un nervu darbība, elpošana, asinsrite un vielmaiņa. Bērnam rodas dzīvespriecīgs garastāvoklis, un visi dzīvības procesi norit aktīvāk. Pirmajos septiņos dzīves gados attīstās četras sajūtas, ar kurām mēs sajūtam savu ķermeni: taustes, dzīvības, kustību un līdzsvara sajūta. Tauste ir pamats ķermeņa pašsajūtas veidošanai, dzīvības sajūtas ir tās, kas apstrādā signālus, kas nāk no sirds un citiem iekšējiem orgāniem. Kustību sajūtas signalizē par ķermeņa stāvokli telpā un par balsta kustību aparāta darbību. Līdzsvara sajūta ļauj bērnam noturēt savu ķermeni līdzsvarā, tā radot drošības sajūtu.
Bērni pasauli apgūst ar kustību palīdzību, tādēļ būtiski zināt, ka fiziskā aktivitāte paaugstina bērna vispārējo aktivitāti un, tātad attīstību kopumā, tieši tādēļ projekts nodrošina Korģenes bērniem kvalitatīvu pakalpojumu sporta nodarbību organizēšanā.
Pirmsskolas bērni ar aizrautību darbojās arī projekta ietvaros organizētajā deju studijā, kuru vada deju skolotāja Anita Gīze. Bērni apguvuši pamata soļus – galopu, teciņus, palēcienus, kas ir pamats moderno deju soļu tālākā attīstībā. Kā atzīst skolotāja, dejošana ir viens no veidiem kā attīstīt bērna koordinācijas spējas, kas turpmākajā dzīvē būs nepieciešamas daudzās darbības jomās – rakstīšanā, lasīšanā, zīmēšanā un citās.
 „Peļu skolas” audzēkņi sevi pierādījuši kā labi dejotāji un savu prasmi demonstrēja „lielo pelēnu” izlaidumā.
Anita Gīze katru piektdienu strādājusi arī ar skolas vecuma bērniem, iemācot viņiem dejot gan lēnā valša, gan ča-ča-ča, gan rumbas soļus, tikai žēl, ka par dejošanu vislielāko interesi izrādījušas meitenes, kā dēļ nav izdevies veidot pāru dejojumus. Daudz bērnu izteikuši vēlmi rudenī dejošanas nodarbības atsākt, jo uzskata, ka šajā laikā ir izdevies iemācīties daudz deju soļu, kuras bez projekta atbalsta nebūtu iespējams apgūt.
Vasaras periodā katru piektdienas vakaru Anita pacietīgi gaida uz deju nodarbībām jauniešus un pieaugušos, diemžēl atsaucība ir pieticīga, tādēļ vēlreiz gribētu aicināt korģeniešus izmantot viņiem projekta ietvaros dāvātās iespējas un piektdienas vakaros baudīt dejas radīto burvību.
Aktivitātē „Kapacitātes paaugstināšana biedrībai „Mēs - Korģenei”” aktīvi norit darbs projektu izstrādē, lai rastu līdzekļus  telpu remontam un  citu materiālu  iegādei. Dažādu formalitāšu dēļ aizkavējusies projekta ietvaros paredzētā trenažiera iegāde, bet jaunieši, ieguldot savus personīgos līdzekļus, izveidojuši sporta zāli un tur aktīvi darbojas. Bibliotēkas vadītājas Ilzes Baumanes vadībā organizēti dažādi pasākumi, kas vieš cerību, ka biedrības „Mēs - Korģenei” aktivitātes pamazām piepulcēs aizvien vairāk jauniešus, kas paši vēlēsies izrādīt iniciatīvu, kas nāks par labu kopējā lietā.
Projekta ietvaros visaktīvāk darbojas Korģenes mazpulki „Darbs dara darītāju” Luīzes Vasiļevskas vadībā. Skolēni raksta dienasgrāmatas, sēj un audzē puķupodos augus, par tiem rūpējas ravējot un laistot. 2010.gada 30.aprīlī,  Korģenes mazpulcēni kopīgi ar Liepupes mazpulcēniem devās uz sporta spēlēm „Zaļais starts”, kuras notika Ķekavā. Gūti panākumi, un bērniem par to prieks! Drīzumā mazpulcēni gatavojas piedalīties Mazpulka padomes un Zemkopības ministrijas rīkotajā biešu audzēšanas konkursā. Vilinošs šķiet gaidāmais divu dienu pārgājiens pa bijušā Limbažu rajona teritoriju, un kur nu vēl piedalīšanās vasaras mazpulku nometnē!
Sorosa fonda atbalstītais projekts „Daudzfunkcionālais centrs „Korģene”” paver  iespējas ikvienam, kas vien to vēlas. Lai Jums visiem, mīļie korģenieši, pietiek ieinteresētības un apņēmības būt īsteniem savas dzimtās vietas patriotiem, jo, kurš gan cits, ja ne jūs paši, izdaiļosiet savu Korģeni ar labām domām un labiem darbiem! Lai izdodas!
Projekta „Daudzfunkcionālais centrs „Korģene”” direktore Baiba Kotāne