Bibliotekārēm Vidzemes reģiona vasaras konference dod jaunas ierosmes.
21.07.2015 12:08
Jau ierasts, ka jūlija otrajā nedēļā kopā sanāk vairāk kā simts bibliotekāri un citādi ar šo profesiju saistītie cilvēki no visiem Vidzemes reģioniem, lai tiktos ikgadējā Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas saietā-konferencē. Šāda konference tika organizēta jau 18. reizi. Izraudzītā tēma bija “Bibliotēkas 21.gadsimtā: nemainīgais – derīgais un nepieciešamais – jaunais”.
Arī Salacgrīvas novada bibliotekāres no Ainažiem, Korģenes un Svētciema bija to dalībnieku vidū, kas divas dienas pavadīja radošā konferences gaisotnē netālu no Cēsīm -Amatas novada Drabešu pagasta visu namā „Billes”. Konferences atklāšanā mūs uzrunāja LBB VN priekšsēdētāja Elīna Riemere un Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama, bet ar Amatas novadu iepazināmies, klausoties novada domes priekšsēdētājas Elitas Eglītes izsmeļošajā prezentācijā „Amatas novads vakar, šodien, rīt”. Domes priekšsēdētāja atzīmēja, ka viņu novadā darbojas 6 publiskās un 6 skolu bibliotēkas. Visas renovētas, aprīkotas ar mūsdienīgām mēbelēm. Novadā darbojas arī 8 skolas un 2 pirmsskolas iestādes.
Konferences dalībniekus sveica un par mūsu tikšanās vietas vēsturi plašāk pastāstīja viesu nama saimnieks. Klusā Drabešu pagasta vietāpie Amatas upes- 1876. gadā „Billes” veco ēku kompleksu kā tūka fabriku būvējusi spāniete Izabella. Fabrikas mašīnu darbināšanai un apgaismošanai būvēta pirmā hidroelektrostacija ar hidroturbīnām. Interesanti, ka no septiņdesmitajiem gadiem līdz pat 1991. gadam šeit darbojies Zeķu fabrikas "Aurora " cehs „Billes". 2002.gadā Billes HES atjaunota ir, bet agrākā fabrikas ēka ir pārveidota par viesu namu.
Tālākā konferences gaitā sekoja vairāki priekšlasījumi, prezentācijas un diskusijas par vienu no vistradicionālākajiem publisko bibliotēku darba virzieniem – novadpētniecību. Veicot šo svarīgo darbu vietējā kultūras mantojuma uzkrāšanā un saglabāšanā, bibliotēkas aizvien vairāk cenšas savus novadpētniecības materiālus un citus informatīvos resursus digitalizēt , lai virtuālajā vidē tie būtu pieejami plašākām interesentu lokam. Ar vienu no inovatīvām aktivitātēm- virtuālās ekspozīcijas veidošanu – mūs iepazīstināja kultūrvēstures pētniece Elīna Kalniņa, stāstot parAmatas novada Melānijas Vanagas muzeja virtuālo ekspozīciju “Esi pats!” Ekspozīcijas pamatā ir Melānijas Vanagas autobiogrāfiskais darbs “Veļupes krastā”,kas ir viens no spilgtākajiem vēstījumiem par Staļina režīma noziegumiem pret cilvēci. Ekspozīcija veltīta padomju deportācijās izsūtīto bērnu stāstiem un ir pieejama interneta vietnē www.esipats.lv. Tās satura un mākslinieciskās koncepcijas autore Elīna Kalniņa statīja par virtuālās ekspozīcijas plānošanu un ieceri, par vizuālajiem priekšnosacījumiem un projekta īstenošanas gaitu. Autores pārliecība par šāda projekta nepieciešamību ikvienam lika aizdomāties: „Lai saprastu sevi šodienā, mums jāzina, kas ar mums notika pagājušajā gadsimtā.” Virtuālo vidi viņa izvēlējusies tāpēc, ka tā ļauj sasniegt plašāku apmeklētāju loku, it īpaši jauno paaudzi, kas ir šīs ekspozīcijas “Esi pats!” mērķauditorija.
Par inovatīvu veidu, kā tiek popularizēts bibliotēku novadpētniecības darbs, stāstījaStrenču novada Jērcēnu pagasta bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse. Viņas pieredze bija dalība starptautiskajā projektā „VIA Hanseatica”. Via Hanseatica ir tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu/Ivanovogorodu, Tartu, Valku/Valgu, Valmieru un Siguldu. Tūrisms ir viena no nozarēm, kura ir cieši saistīta ar reģionālo attīstību. Bibliotekāre projektā darbojas kā tūrisma gide, atzīstot, cik svarīgi ir dot savu artavu tūristu piesaistīšanai un vietas pievilcības radīšanai. Bibliotekārei novadpētniecības materiālu apkopošanā palīdz gan skolēni, gan brīvprātīgie jērcienieši. Projekta īstenošanas rezultātā uzstādītas norādes, informācijas dēļi, izgatavoti bukleti, ceļveži. Par vienu no veiksmīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem atzīstams ceļojuma plānotājs un mobilā aplikācija. Tie ļauj ceļojumu plānot pašiem interneta vietnē www.viahanseatica.info.
Par bibliotēkas darbības iespējām, saglabājot un veidojot unikālo pagasta kultūrvidi, pieredzē dalījās arī vietējā Amatas novada Skujenes pagasta bibliotēkas vadītāja Vija Indriksone. Viņa pastāstīja par bibliotēkas iesaistīšanos projektā „Senās un jaunās dzīves prasmes – Skujenē”, tā gūstot iespēju iedzīvotājiem piedāvāt psiholoģijas kursu „Dzīve saskaņā ar sevi, ģimeni un sabiedrību”, apgūt šūšanas pamat prasmes, iegādāt nepieciešamo inventāru, kā arī apgūt dažādas prasmes no apģērba labošanas līdz jaunu svārku tapšanai.
Savukārt, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova konferences dalībniekus iepazīstināja ar inovatīvajiem projektiem bērnu bibliotekārajos pakalpojumos un labo praksi pasaulē. Mums aizraujošs likās Moldovas republikas Kišiņevas universitātes žurnālistikas studentu projekts par bibliotēku uz riteņiem «TrolleyBook»- vecs troleibuss, kas pārveidots par krāšņu, bērniem pievilcīgu bibliotēku ,svētdienās tiek atvērts pilsētas parkā.
Pirmās dienas konferences programmas noslēgumā ar savu kultūras programmu mūs priecēja vietējā Amatas novada Skujenes pagasta bērnu teātra studijas “Mēs” ar uzvedumu “Skatāmpanti”. Visu laiku labākie un bērniem mīļākie latviešu dzejnieku dzejoļi tika izspēlēti, izdancoti, izdziedāti, iztrakoti un pat skaistās lellēs ietērpti. Varējām tikai apbrīnot šo mazo lauku pagastu nelielo skolu bērnu talantīgumu un vadītāju radošumu.
Konferences otrajā dienā LBB valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Zariņš informēja bibliotekārus par aktualitātēm Latvijas Bibliotekāru biedrības darbā. Visiem gaidīta bija tikšanās ar pazīstamo psihoterapeiti Aina Poišu. Lai varētu bibliotēku lietotāju nemitīgi mainīgās vajadzības apmierināt pēc iespējas augstākā kvalitātē, bibliotekāru personīgā attīstība ir tik pat svarīga kā profesionālā attīstība. Kā palīdzēt sev, lai palīdzētu citiem? – tie bija jautājumi, uz kuriem atbildi mēģinājām rast kopā ar Ainu nodarbībā par iekšējo resursu apzināšanu un stresa pārvarēšanu komunikācijai ar kolēģiem un bibliotēkas apmeklētājiem.
Konference noslēgumā parasti tiek paziņota nākamā saieta vieta. Katru gadu konferences rīkošanu uzņemas kāds cits novads. Tagad jau zināms, ka 19. saieta dalībniekus uzņems Limbažu reģiona kāds no trim novadiem. 18. saietu - konferenci organizēja Latvijas Bibliotekāru biedrība, LBB Vidzemes nodaļa, Cēsu Centrālā bibliotēka. Paldies organizētājiem par divām skaistām, bagātām, radošam dienām. Tikai kopējā domu apmaiņā, apspriežoties un daloties pieredzē varam rast jaunus risinājumus dažādām problēmām un iespējām bibliotēku ikdienas darbā.
Pēc konferences mums tika piedāvāta iespēja ielūkoties tikko renovētajā un rekonstruētajāCēsu Centrālājā bibliotēkā. Enerģiskās un profesionālās gides, bibliotēkas vadītājas vietnieces Guntas Romanovskas vadībā stundas laikā izstaigājām visas telpas-no pagrabstāva līdz pat jumta stāva terasēm. Cēsu kolēģi bija ļoti apmierināti par savas mājas pārmaiņām. Un līdz ar viņiem par paveikto priecājāmies arī mēs: jaunas, mūsdienīgas mēbeles, aprīkojums, klusās jeb individuālās lasītavas, multifunkcionālais spēļu galds ar 13 dažādām spēlēm, unikālā Miniatūrgrāmatu kolekcija, katram darbiniekam savs kabinets, noformējums, plašais un uzskatāmi izvietotais novadpētniecības krājums, plašums un apmeklētāju ērtības! Tā cēsniekiem ir realitāte . Pilsēta lepojas ar savu skaisto, vēsturisko bibliotēkas ēku un tās darbiniekiem.
Svētciema bibliotēkas vadītāja L. Borozdina
