26. jūnijs, 2019, Trešdiena

Inguna, Inguns, Ausma, Ausmis

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Salacgrīvas vidusskolas skolēni Vācijā

16.05.2019 09:10

Šajā pavasarī 12 Salacgrīvas vidusskolas skolēni – Elizabete Bērziņa, Diāna Zmičerevska, Ance Kalniņa, Patrīcija Altenburga, Līva Priekule, Justīne Liepiņa, Rolands Zēģelis, Niks Jakovickis, Rinalds Miksons, Rihards Bendrāts, Dāvis Klaucāns, Aleksis Goba kopā ar skolotājām Intu Ciršu un Ivetu Kupču devās ikgadējā vizītē uz Vāciju.

Jau par daudzu gadu tradīciju pavasarī ir kļuvusi mūsu skolas ciemošanās Vācijā Handevitas pilsētā Zigfrīda-Lenca skolā, savukārt mēs šos skolēnus pie sevis aicinām ik rudeni. Mūsu pilsētu draudzībai 2021.gadā tiks atzīmēta 30 gadu jubileja. Šāds skaitlis liecina par stipru draudzību, interesi vienam par otru un patiku būt kopā.

Mērķis šādai draudzībai jeb projektam ir viens – abu valstu skolēni trenējot angļu valodas prasmes ikdienas situācijās, iepazīst valstu kultūru, tradīcijas un ikdienu jeb sadzīvi, jo skolēni dzīvo ģimenēs.

Tā kā izmantojām maija brīvās svētku dienas, lai pēc iespējas mazāk kavētu mācības skolā, tad vācu draugi mums 1. maijā (arī viņiem ir svētki) bija sagādājuši neaizmirstamu piedzīvojumu “Hansa-Park” atrakciju parkā. Latvijā tāda nav, tādēļ pusaudži jo īpaši līksmoja par šādu iespēju, kad vēl, ja ne šajā vecumā baudāms “brīvais kritiens” 100 m garumā, paceļoties 120 m augstumā. Parkā ziedēja atraitnīšu jūra (no vācu valodas šo ziedu nosaukums tulkojas kā “pamātītes”), dažāda veida karuseļi, 4D kino, kovboju sēta ar neīstiem zirgiem un diena paskrien nemanot, neskatoties uz vēso laiku.

Taču darba diena 2.maijā mums iesākās ļoti svarīgi – bijām uzaicināti uz Handevitas pašvaldību, kur mūs sagaidīja birģermeistars, skolas direktors un citas amatpersonas. Ar skolotājas Intas Ciršas palīdzību (birģermeistars vēl nerunā angliski) iepazināmies ar svarīgāko par pilsētu, par reģionu, kurā ciemojāmies.

Dienas turpinājumā – mācības – citādākas, bet tomēr līdzīgas. Skolēni kopā ar mājturības skolotāju Haijo izgatavoja no plastmasas dažādus piekariņus – zīmēja, grieza, slīpēja, vīlēja, zāģēja. Kopīgās sarunās laiks paskrēja ātri. Tikmēr es, Iveta Kupča, devos ciemos pie sākumskolēniem, jo esmu sākumskolas skolotāja. Tiku draudzīgi uzņemta 3. klasē, kurā mācījās arī bērni no Anglijas, Ukrainas un Horvātijas. Iemācīju skolēniem “Labdien” un “Uz redzēšanos” – cik šis bija grūts vārds! Noskaidrojām, cik tālu ir Latvija, ātrākie to sameklēja atlantā. Nodarbības (tika prezentēti grupu darbiņi par vali) izskaņā skolēni kopā ar skolotāju nodziedāja skaistu dziesmiņu ar kustībām. Un secināju, ka mēs sākumskolā strādājam līdzīgi.

Piektdiena – aktīva diena – sports un patērētāju zinības jeb pie mums tās dēvē par mājsaimniecību un ekonomiku. Sports kā vienmēr mūs aizrauj. Vācu draugiem gan aktuālāka ir rokas bumba un futbols, mums patiktu basketbols J Patērētāju zinībās skolēni pētīja saldināto dzērienu sastāvu – aktuāla tēma visā pasaulē, gatavoja paši ledus tēju, rēķināja cik cukurgraudi ir dzērienā “Coca-cola”, testēja dažādas apelsīnu sulas, bet mēs – skolotājas - trenējām vācu valodas zināšanas, atpazīstot dažādus dārzeņus, saliekot tos kopā ar attēliem, atbildot uz jautājumiem par veselīgu ēšanu. 

Pēc nodarbībām prezentējām Salacgrīvu un savu skolu vācu skolas astotajām klasēm, jo viņi ir nākamā gada viesi Salacgrīvā, bet pirms tam šiem skolēniem ir jāiztur konkurss – jāraksta radošais darbs un jāsniedz intervija, kāpēc vēlas piedalīties šajā projektā. Prieks skatīties un klausīties mūsu skolēnos – atraisīts, brīvs stāstījums labā angļu valodā, pašu gatavota prezentācija, kurā iekļautas fotogrāfijas no rudens, kad vācu bērni bija pie mums, dažas izraisīja lielu jautrību.

Piektdienu noslēdzām ar braucienu uz Flensburgu, lai apmeklētu zinātnisko brīnumu centru “Phanomenta”, neliels, bet interesants.

Sestdienā neviens nesnauž, neskatoties uz agrajiem skolas rītiem, jo stundas sākas 7.30 no rīta, vācu draugi mūs izklaidē ar ceļojumu uz Gliksburgas pili, kas ir renesanses laika pils ūdenī. Šeit piedzīvojām visus četrus gadalaikus – saule, lietus, vējš un slapjas sniega pārslas. Pēc pils apskates skolēni dodas pie “savām” vācu ģimenēm, svētdiena paiet dažādi – cepot picas, spēlējot “Monopolu”, braucot dažādās ekskursijās, kā nu katra ģimene bija saplānojusi.

Tāds īsumā ir ieskats – kā gāja mūsu skolēniem. Bet mēs? Ko darījām mēs – skolotājas? Te varētu turpināt iepriekšējā gada raksta II daļu ”Princešu brīvdienas”. Mums tiešām ir jāsaka milzīgs un liels paldies vācu kolēģiem, kuri mūs izklaidēja ik minūti. Kad skolēni no skolas devās uz mājām – ap 13.00, kas ir diezgan agri, salīdzinot ar Salacgrīvas vidusskolu, mums sākās aktīvākā dienas daļa – tikām aizvizinātās uz Šlesvigu, kur apskatījām Gottorfas pili, izgājām cauri gadsimtu stiliem, nākamajā vakarā spēlējām boulingu kopā ar tiem skolotājiem, kuri ir bijuši Salacgrīvā un tādu paliek arvien vairāk. Svētdien mūs savā paspārnē pārņem latvieši, kas dzīvo Handevitā un Flensburgas apkaimē un atkal tikām vizinātas, šoreiz uz skaistu jūras pilsētu Eckenfordi, kurā varējām baudīt tirgus labumus, zivju maizītes un desertus. Paldies vācu kolēģiem par uzņemšanu savās mājās, iepazīstinot mūs ar savām ģimenēm.

Un tad pienāk atvadu mirklis, kuru izstiepām garu jo garu, pastaigājām par Hamburgas ostu, iepazinām Elbas filharmoniju un devāmies uz vecpilsētu. Taču visam labajam ir savas beigas un vakara reiss mūs atvizina atpakaļ uz mājām.

Paldies Salacgrīvas pašvaldībai par šādu iespēju, paldies skolai un kolēģiem, paldies visjaukākajiem pusaudžiem un viņu ģimenēm, viss labais mēdzot atkārtotiesJ

Iveta Kupča, Salacgrīvas vidusskolas skolotāja