21.maija svētki Salacgrīvā
27.05.2016 05:27
21.maijs Salacgrīvā bija īsta svētku diena, jo vienā dienā vienuviet notika divi svētki! Kā ierasts šajā dienā pilsētā gaidīja Salacas plostniekus, kuri plostu sāka siet ceturtdien Steliņos un sestdienas rītā bija devušies ar plostu pa Salacu uz Salacgrīvu, un, norisinājās pirmais Reņģēdāju festivāls. Svētki, kuros godā cēla reņģi un tās ēdāju – reņģēdāju.
Festivālu tieši noteiktajā laikā atklāja festivāla idejas autors un pasākuma vadītājs Dzintris Kolāts par pavisam īsu reņģes un reņģēdāja aprakstu, kuri viens no otra stipri neatšķīrās, “reņģēdājs - pelaģisks, vidēja izmēra latvietis, dzīvo vidēji vai pa virsu, raksturīgs Baltijas jūras un līča piekrastei, tomēr mācīti kungi norādījuši, ka reņģēdāji apdzīvo visu Latvijas teritoriju. Ķermenis klāts viegli zūdošu apmatojumu. Vēders ieapaļš bez ķīļa. Augšlūpa bez šķēluma lemeškaula nav, zobi ir - jaunībā, ķermenis bez tumšiem plankumiem, spuras neizteiktas, tās parādās sarunās ar priekšniekiem, vecākiem, visbiežāk pie televizora, auglība vidēji 1,65 mūžā. Reņgēdāja radinieki Norvēģijā Vācijā un citur sasniedz ne tikai siļķes, bet pat laša līmeni, bet pēc būtības tie paši reņģēdāji vien paliek. Reņģēdājs prot pasmieties par sevi palīdzēt citiem un godā celt savu ideoloģisko ciltsmāti un fizioloģisko barotāju – reņģi.”
Pēc tik saprotama skaidrojuma, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājam Dagnim Straubergam atlika vien svētkus atklāt un ikvienam tā dalībniekam vēlēt izbaudīt svētkus, cienāties ar reņģēm un atcerēties, ka nekas pats no sevis nenotiek – ir jāstrādā! “Šodien pirmo reizi Latvijas vēsturē notiek Reņģēdāju festivāls – celsim godā reņģi un svinēsim svētkus!” Salacgrīvas pūtēju ansamblis All Remember ar skanīgu mūziku un Liepupes koris Pernigele ar svinīgu “Nevis slinkojot un pūstot” ieskandēja svētkus.
Savukārt profesors Ivars Ijabs savā ziņojumā skaidroja “Reņģēdāja sociālo fenomenu, pēc tā noklausīšanās, viss par reņģi un reņģēdāju bija skaidrs un atlika vien baudīt svētkus.
Lai visu paspētu redzēt, dzirdēt un piedalīties bija nepieciešamas ātras kājas un skaidra galva, jo jau tūlīt pēc oficiālām runām Jahtu ostas piestātnē pienāca zvejnieka Jāņa Krūmiņa laiva un reņģu gribētāji stājās garā rindā…. Katram tika pa spainītim svaigu (vel ar ledu), lielu un treknu reņģu. Paldies par to!
Jau no paša rīta Bocmaņa laukumā darbojās Mazo Rakaru murdiņš, kurā mazie svētku dalībnieki varēja zīmēt, spēlēt Reņģu cirku, pīt, rakstīt, klausīties koncertu un dziedāt paši.
Kamēr uz lielās skatuves savam iznācienam gatavojās amatierteātri vēstures balss no aizskatuves (Gints Šīmanis) pauda vēsturiskus faktus par reņģu zveju Salacgrīvas pusē.
Festivāla viesu priekam uzstājās Ainažu, Viļķenes, Liepupes un Salacgrīvas amatierteātri, dejoja Salacgrīvas jauniešu deju kolektīvs “Randa”, vidējās paaudzes dejotāji “Tingeltangels”, senioru deju kolektīvs “Saiva” un Salacgrīvas vidusskolas “Vēverīši” 3. – 4. klašu dejotāji. Dziedāja Liepupes vīru ansamblis, Salacgrīvas sieviešu ansamblis “Dziedātprieks”, senioru koris “Salaca”, folkloras kopa “Cielava” un muzikanti “Cielavas spēlmaņi”.
Ja vien bija vēlēšanās varēja siet mezglus, lāpīt tīklus, špleisēt, cept maizīti uz iesma un skatīties kā “Dzimtenīte” tek. Savu miesas un prāta spēku varēja pārbaudīt virves vilkšanā, armvrestlinga sacensībās un rāpjoties stabā, jeb Umurkumurā.
Daudzu uzmanību piesaistīja šaha simultānspēle, kurā ar šaha lielmeistari, Latvijas finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu spēlēja 17 šahisti. Spēle noslēdzās pēc divām stundām ar 14 ministres uzvarām, diviem neizšķirtiem un vienu zaudējumu. Ivars Ķirsis uzvarēja, Viesturs Hemelis un Benita Aizupe nospēlēja neizšķirti. Sacensību tiesnesis Kāris Ozols atzina, ka spēle bijusi interesanta un aizraujoša.
Pirms šaha spēles savas prasmes ēst gatavošanā rādīja Reņģēdāju festivāla pavārmaču septiņi dalībnieki. Viņu prasmes vērtēja Latvijas labākie pavāri Valters Zirdziņš, Valtera restorāna šefpavārs, Māris Jansons, restorāna Biblioteka N1 šefpavārs un
Romans Uglanica, Latvijas Gada pavārs 2013, kā arī a/s „Brīvais vilnis” zivju apstrādes nodaļas direktora vietniece Solvita Dambe un Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Pirmajos Reņģēdāju festivāla pavārmačos uzvarēja Liepupes muižas restorāna pavāri, otrie bāra – kafejnīcas “Robeža” meistari un trešie – kambīzes “Pie Laša kundzes” pavāri. Atbalstītāju SIA “Anatols” un SIA VomFass simpātiju balvas saņēma restorāns “Rankuļrags”. Pavārmaču uzvarētājiem balvas no „Fishingisland”, „ABAS smokehouse” un SIA Grandeg.
Pēc pusdienas laika Jahtu piestātnē piestāja Andra Skujas zvejas laiva un reņģēdāji ar prieku saņēma zvejnieku dāvātās reņģes. Visu dienu, līdz pat vēlam vakaram, Salacgrīvas muzejā bija skatāma fotoizstāde “Reņģēdāji fotogrāfijās”, to varēs aplūkot līdz vasaras sezonas beigām.
Šogad plosti Salacgrīvai tuvojās ar kavēšanos, jo upes straume pie Steliņiem bija sagādājusi plostniekiem pārsteigumu un vīriem nācās krietni pastrādāt, lai plostu dabūtu nost no saliņas upē, ceļam uz jūru. Bet tas nemazināja sagaidītāju prieku, gaviles un svinīgo sumināšanu.
Pēcpusdienā salacgrīviešu un festivāla viesu priekam uzstājās Lauku muzikanti, Dzheski Gloss un Jumprava, bet balli spēlēja grupas Roja un Rumbas kvartets.
Pirmais Reņģēdāju festivāls ir izskanējis un varam teikt – tas ticis galā ar saviem uzdevumiem pirmais - celt godā reņģi, otrais – celt vēl augstākā godā reņģu zvejniekus, bet trešais un pats galvenais uzdevums ir sumināt Reņģēdājus – šo apjomīgo un lielisko mūsu valsts iedzīvotāju kategoriju. Paldies visiem, kuri bija klāt, piedalījās, rosījās un strādāja, lai Pirmais Reņģēdāju festivāls varētu notikt!
Tiksimies nākošajā gadā!?
Ilga Tiesnese
