20. novembris, 2019, Trešdiena

Anda, Andīna

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Baltijas valstu konstruktīvā sadarbība virza Rail Baltica projektu uz priekšu.

01.12.2016 16:31

Konferencē “Projekta Rail Baltica/Rail Baltic progress 2016” Baltijas valstu atbildīgo ministriju un projekta ieviesēju pārstāvji diskutēja par izaicinājumiem un tuvākajiem projekta mērķiem, apliecinot Baltijas valstu vienotību Rail Baltica projekta tālākai virzībai.

Rail Baltica projekta nozīmi Baltijas valstu vienotības stiprināšanā, konferences atklāšanas uzrunā uzsvēra Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis. “Ir svarīgi, lai Baltijas valstis neatkārtotu vēsturiskas kļūdas, kas neproduktīvas savstarpējās konkurences un domstarpību dēļ pagātnē mums liedza realizēt liela mēroga kopprojektus. Rail Baltica jākļūst par Baltijas valstu vienotības un pragmatisma simbolu. Šāda mēroga infrastruktūras projekts, turklāt - ar ievērojamu Eiropas Savienības atbalstu - gan tiešā, gan netiešā veidā palielinās Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu; veicinās Baltijas iedzīvotāju mobilitāti, saīsinot ceļošanas laikus; cels nodarbinātības līmeni, kā arī radīs iespējas attīstīt jaunus uzņēmumus un nostiprināt esošo eksportspējīgo uzņēmumu pozīcijas Eiropas tirgos,” uzrunā teica Māris Kučinskis, Latvijas Republikas Ministru prezidents.

Projekta veiksmīga virzība ir cieši saistīta ar triju valstu kopuzņēmuma RB Rail darbību un nacionālo ieviesējorganizāciju savstarpējo sadarbību. “Rail Baltica ir ekonomiskais koridors, kas cieši savieno Eiropas ziemeļaustrumus ar pārējo Eiropu,” savā prezentācijā teica Baiba Rubesa, RB Rail valdes priekšsēdētāja. Prezentācijā Baiba Rubesa iezīmēja 2016.gada paveikto, raksturojot šo gadu kā stūrakmeni un pienākumu sadalīšanas gadu, lai varētu veiksmīgi ieviest Rail Baltica projektu visās trīs Baltijas valstīs. Projekta realizēšana ir sadalīta četros secīgos posmos: 1) plānošana, 2) projektēšana, 3) būvniecība, 4) testēšana. Pašreiz projekts ir plānošanas posmā, bet jau 2017.gadā uzsāksies nākošais projekta posms, projektēšana. Baiba Rubesa par vienu no 2017.gada mērķiem nosauca spēju demonstrēt Rail Baltica projekta briedumu, nodrošinot, ka projektu nav iespējams pārtraukt, kā arī panākot vienošanos par ES finansējumu pēc 2020. gada. Baibas Rubesa prezentācijā uzskaitīja vairākus priekšnosacījumus Rail Baltica veiksmīgai realizēšanai. Viens no tiem ir efektīva resursu izlietošana, nodrošinot projekta īstenošanu, tā, lai 2025.gadā tas būtu mūsdienīgs un klientu prasībām atbilstošs. Prezentācijas noslēgumā Baiba Rubesa novēlēja Rail Baltica vīziijai pārsniegt mūsu pašu vīziju par projektu.

Detalizētāk par Rail Baltica projekta norisi Latvijā un plānotajiem darbiem 2017.gadā savā prezentācijā informēja Agnis Driksna, Eiropas dzelzceļa līnijas, Attīstības un sadarbības departamenta direktors. Agnis Driksna iepazīstināja ar metu konkursa “Rail Baltica dzelzceļa tilta un Rīgas Centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere” norisi un starptautiskās žūrijas izvēlētajiem sešiem godalgotajiem darbiem. Sarunas tiks turpinātas ar abiem labākajiem metu konkursa dalībniekiem, savstarpēji integrējot piedāvātos risinājumus. Šogad ir uzsākta arī būvprojektu pirmā kārta “Rail Baltica “Starptautiskās lidostas “Rīga”” dzelzceļa stacijai, saistītai infrastruktūrai un estakādei”, kuras rezultātā izvēlēsies piecus uzņēmumus, kas sagatavos savus piedāvājumus. Šī būvprojekta realizācija turpināsies jau 2017.gadā. Kā vēl vienu nozīmīgu 2017.gada uzdevumu Agnis Driksna minēja nekustamo īpašu atsavināšanas procesa uzsākšanu Rīgā, kur būs vairāki secīgi posmi, sākot ar informācijas izsūtīšanu, iepirkumu organizēšanu par mērniecību un zemes vērtēšanu. Pārrunas notiks ar katru zemes īpašnieku individuāli, ņemot vērā katra īpašnieka prasības par veiktajiem ieguldījumiem.

Turpinot par projekta Rail Baltica progresu Latvijā, Neils Balgalis, Grupa93 valdes priekšsēdētājs, savā prezentācijā detalizēti stāstīja par trases novietojuma izveides aspektiem Latvijas teritorijā. “Patiess un īsts līdzdalības process ar visu Latvijas sabiedrību,” tā Neils Balgalis raksturoja procesu, kas bija nepieciešams trases novietojuma plānošanā. Savā prezentācijā Neils Balgalis detalizēti izskaidroja pārrunu, publsiko apsriešanu un vienošanās procesu, kas veiksmīgi ir noslēdzies 2016.gada augustā ar Ministru kabineta lēmumu.

Savukārt Nerijus Kaučikas, Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas Starptautisko attiecību un attīstības departamenta direktora vietnieks savā prezentācijā īsumā izklāstīja Rail Baltica progresu Lietuvā. “Braucot uz konferenci personīgi pārliecinājos par Rail Baltica dzelceļa līnijas priekšrocībām nākotnē, jo uz ceļa bija satiksmes negadījums un tad iedomājos, ka ceļojot ar Rail Baltica vilcienu šādu situāciju vairs nebūs jāpiedzīvo,” izteicās Nerijus Kaučikas. Par būtiskāko 2016.gada notikumu Lietuvā, kas arī raksturo projekta progresu ir vilcienu satiksmes izveidošana pa Eiropas platuma dzelzcela līniju starp Kauņu un Polijas pislētu Belostoku. Viens no tuvākajiem pasākumiem ir Lietuvas jaunās valdības apstiprinājums Rail Baltica trases novietojumam Lietuvā, kas tiek plānots 2016.gada decembrī vai 2017.gada janvārī. Prezentācijā tika uzskaitīti būtiskākie izaicinājumi, kas ir jāņem vērā projekta realizācijā un kā vienu no galvenajiem Nerijus Kaučikas nosauca nepieciešamību visās trīs Baltijas valstīs sekot līdzi un nodrošināt ES fondu finansējumu pēc 2020.gada. Nerijus Kaučikas uzvēra, ka svarīgi ir apzināties, ka Rail Baltica ir jāuzskata par daļu no NATO loģistikas sistēmas. Savukārt jau detalizētāk par Rail Baltica projekta realizēšanu Lietuvā savā prezentācijā informēja Dainius Budris, Rail Baltica statyba direktors. Lietuvā projekts ir sadalīts trīs posmos, kas katrs ir atšķirīgs pēc savas sarežģītības. Trīs posmi ietver Lietuvas ziemeļu savienojumu līdz Latvijas robežai, dienvidu savienojumu līdz Polijas robežai un Kauņas satiksmes mezgla pilnveidošanu. Attiecībā uz dzelcela posmu no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas robežai 2017.gadā tiek plānots uzsākt zemes atsavināšanas procedūras.

Raksturojot situāciju Igaunijā, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Rail Baltic projekta koordinators Kristians Kaunasāre (Kristjan Kaunissaare) savā prezentācijā detalizētāk informēja par trases novietojuma plānošanas procesu Igaunijas pašvaldībās. Pašreiz tiek organizētas sabiedriskās apspriešanas , kopumā 76 sabiedriskās apspriešanas, piedaloties līdz 4000 Igaunijas iedzīvotājiem. Plānošanas process ir noslēdzies Harju un Rapla pašvaldībās un Pērnavā ir plānots sabiedriskās apspriešanas procesu noslēgt līdz 2017.gada janvāra beigām. Detalizētāk par Rail Baltic projekta realizāciju Igaunijā, plānotajiem Tallinas stacijas ēkas un apkārtnes dizainu, kā arī citām aktivitātēm stāstīja Indreks Oravs, Rail Baltic Igaunija valdes loceklis. Savā prezentācijā Indreks Oravs informēja par projekta laika grafiku, kas ietver pašreiz notiekošos izpētas darbus, lai nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa savienojumu ar Tallinas lidostu, veidojot jaunu intermodālu Rail Baltica pasažieru terminālu lidostā. Tehnieskais plānošanas process Ihgaunijā ir plānots līdz 2018.gadam, iepirkuma procedūras ir plānotas 2019.gadā, savukārt Rail Baltic trases būvniecības darbi no 2019.gada līdz 20125.gadam.

Projekta realizēšana katrā valstī notiek atbilstoši kopējam Rail Baltica projekta laika grafikam, projektēšanu plānojot pabeigt 2019. gadā, bet būvniecību - 2025.gadā.

Konferences noslēgumā, ilustrējot Baltijas valstu sadarbības pieredzi, ar prezentāciju uzstājās Viesturs Celmiņš, sociālantropologs, kas dalījās pieredzē par Baltijas valstu kopdarbību Venēcijas arhitektūras Biennālā 2016. “Ir jāizveido ne tikai jauns dzelceļa tīkls, bet arī jauns sadarbības tīkls”, savas prezentācijas noslēgumā novēlēja Viesturs Celmiņš. Savukārt uzsākot prezentāciju Viesturs Celmiņš uzdeva retorisku jautājumu: Kas ir Baltijas reģions? Līdz ar to savā prezentācijā arī atbildot uz šo sarežģīto jautājumu. Prezentācijā viņš dalījās pieredzē, ko ieguva veidojot vienotu Baltijas valstu ekspozīciju, kas tika veidota atsevišķā ēkā. Biennāles 2016.gada tēma bija “Reportāža no frontes”, kas dalībnieka ļāva aktualizēt aktuālo tēmu katras valsts arhitektūras nozarē. Šis arī bija noteicošais, lai par aktualitāti izvirzītu Baltijas reģiona vienotību. Viesturs Celmiņš uzsvēra, ka ir nepieciešams veidot dažādus Baltijas reģiona kopprojektus, radot jaunus sadarbības modeļus, kas stiprinātu Baltijas reģiona ģeopolitisko neatkarību.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.

Konferences runātāju prezentācijas ir pieejamas Satiksmes ministrijas mājaslapā www.sam.gov.lv un Eiropas dzelzceļa līnijas mājaslapā http://edzl.lv/lv/aktualitates/konference-2016/konference-2016 


Papildus informācija:
Sarmīte Cinovska
tel. 29197788
e-pasts sarmite.cinovska@2c.lv