Par Rail Baltica
25.02.2015 07:38
2.martā Salacgrīvas kultūras namā notiks Projekta Rail Baltica - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Rail Baltica mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā un aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, un netieši arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina-Helsinki.
Projekta realizācijas laikā taps elektrificēta jaunbūvējama divceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Paredzētā darbība iekļauj: dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, tai skaitā nodrošinot Eiropas standarta platuma dzelzceļa infrastruktūras pieslēgumu Rīgas pasažieru stacijai un starptautiskajai lidostai “Rīga”, citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināļi, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību, dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica energoapgādes būvniecību, citas infrastruktūras pārbūvi šķērsojumu vietās (ceļi, gāzes vadi, utt.).
Rail Baltica izbūve notiks Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novados un Rīgā.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzskata ka šobrīd nav īstas skaidrības par projekta izpēti “mūsu spēkos nav lemt par to būt vai nebūt šim dzelzceļam, mūs interesē kā varētu to izmantot. Šī būs pirmā sabiedriskā apspriešana, bet nekur nav pieejams pētījums par dzelzceļa ietekmi uz kopējo infrastruktūru, uz apkārtējām teritorijām, kādas izmaiņas šī projekta realizācija nesīs kopumā. Uz šiem jautājumiem nav atbildējis neviens konsultants. Cik tālu no pilsētas jābūt stacijai lai tas būtu racionāli izmantojams vietējiem pārvadājumiem. Tik daudz mums ir zināms, ka satiksmes intensitātes ziņā reģionālos pārvadājumus var uzlikt. Ja trase nav pietiekoši tuvu citām apdzīvotām vietām - tikai Salacgrīvai, tad tas mums arī nav izdevīgi. Ir vajadzīgi klienti, kas šos vilcienus piepilda. Ja pārējās teritorijas izslēdz šo trasi ārā no savām apdzīvotajām teritorijām tad mums tas nav izdevīgi.”
Grūti pateikt cik mūsu ieteikumus ņems vērā, bet iedzīvotājiem ir jāiesaistās apspriešanas un plānošanas darbos, pretējā gadījumā tiks pieņemts mazākuma viedoklis. Ir jārunā specialistiem – plānotājiem, ekspertiem, kas šo lietu ir pētījuši, kuri skatās kā attīstās infrastruktūra, kas notiek ar satiksmi, kas ar iespējamiem industriālajiem parkiem, uzņēmējdarbības attīstību. Lemšana par vietējiem pārvadājumiem ir mūsu valsts kompetencē, Eiropas Savienība nevienā brīdī par tiem nerunās, pārliecināts ir novada priekšsēdētājs.
Priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis uzskata “pašvaldības viedoklis par Rail Baltica ir atkarīgs no tā ko saka projekta realizētāji un konsultanti. Ja būs vietējie pārvadājumi, tā ir attīstība un dzelzceļa līnijai ir jābūt tuvāk pilsētai, Rīgā mēs varētu nokļūt stundas laikā, savukārt, ja pieturas ir tikai Pērnavā un Rīgā tad šis projekts nes mums zaudējumus un novadu sašķeļ.”
Ilga Tiesnese
