Uzņēmējdarbības vides raksturojums

Pagājušajā gadā sasniegti jauni uzņēmumu likvidēšanas rekordi, savukārt  jaunreģistrēto uzņēmumu bijis mazāk nekā gadu iepriekš. Šāda tendence pagājušā gadā raksturīga Latvijā kopumā, tostarp arī Salacgrīvas novadā.

Lursoft izpētījis, kāda bijusi uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika Salacgrīvas novadā pēdējo desmit gadu periodā, kā arī noskaidrojis, kuri ir novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma, peļņas, darbinieku skaita, kā arī samaksāto nodokļu apjoma.

Atskatoties uz uzņēmumu likvidēšanas un reģistrēšanas dinamiku Salacgrīvas novadā, secināms, ka pērn fiksēts visu laiku augstākais likvidēto uzņēmumu skaits un zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits.

Dati liecina, ka Salacgrīvas novadā 2019.gadā likvidēti 29 uzņēmumi. Tas ir uz pusi vairāk nekā pērn novadā reģistrēto jauno uzņēmumu.  Jānorāda, ka pagājušajā gadā Salacgrīvas novadā reģistrēti vien 25 uzņēmumi. Tik zems rādītājs bijis vēl tikai 2016.gadā.

Visaugstākie jaunu uzņēmu reģistrēšanas rādītāji novadā fiksēti 2011.gadā, kad 12 mēnešu periodā uzņēmēju pulkam pievienojās 69 jauni uzņēmumi.

 

Meklējot iemeslus, kāpēc pēdējos gados palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits, viens no pamatojumiem ir centieni sakārtot uzņēmējdarbības vidi. Piemēram, pērn Uzņēmumu reģistrs veica vienkāršotās likvidācijas procesu augsta riska uzņēmumiem, vispirms no reģistra izslēdzot tos uzņēmumus, kuru dalībnieku vidū ir ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas un kuri vienlaikus arī nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus. Tāpat arī likvidēti uzņēmumi, kuri ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību, un firmas, kuras ilgāku laiku bijušas bez vadības.

Kopumā pēdējo desmit gadu laikā Salacgrīvas novadā reģistrēti 382 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti – 273. Tas nozīmē, ka laika periodā kopš 2010.gada uzņēmumu skaits Salacgrīvas novadā faktiski audzis par 109 uzņēmumiem.

Šobrīd Salacgrīvas novadā reģistrēti 755 uzņēmumi, no tiem 50,99% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet 33,25% - zemnieku saimniecības.

Analizējot, kuras nozares starp Salacgrīvas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem pārstāvētas visplašāk, redzams, ka pirmajā vietā izvirzījusies jauktā lauksaimniecība. Aiz tās seko mazumtirdzniecība, kā arī jūras zvejniecība, kas ir samērā specifiska nozare un nav atrodama pārējo Latvijas novadu TOP 5 populārāko uzņēmējdarbības nozaru skaitā. Gana bieži uzņēmēji Salacgrīvas novadā izvēlējušies savu darbību saistīt arī ar kravu pārvadājumiem un būvniecību.

 

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Salacgrīvas novadā:

- Jauktā lauksaimniecība;
- Mazumtirdzniecība;
- Jūras zvejniecība;
- Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
- Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Tiesa, analizējot nozaru kopējo apgrozījumu, jauktā lauksaimniecība ar pērn apgrozītiem 0,99 milj. EUR ierindojas starp visām nozarēm vien 16. vietā. Tikmēr pārliecinošs līderis ir zivju konservu ražošana, kurā strādājošie uzņēmumi 2019.gadā kopā apgrozījuši 10,25 milj. EUR. Lai arī Salacgrīvas novadā šajā nozarē reģistrēti četri uzņēmumi, lielākais no tiem ir AS “Brīvais vilnis”, kas radījis 92,31% no kopējā nozares apgrozījuma.

Apgrozījums, kas pārsniedz 1 milj. EUR pagājušajā gadā reģistrēts kopskaitā 15 nozarēm Salacgrīvas novadā.

 

Lielākās nozares Salacgrīvas novadā pēc kopējā apgrozījuma 2019.gadā:

- Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana: 10,25 milj. EUR;
- Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība: 7,47 milj. EUR;
- Vieglā metāla iepakojuma ražošana: 7,29 milj. EUR;
- Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība: 5,75 milj. EUR;
- Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana: 5,69 milj. EUR.

Pēc Lursoft apkopotās informācijas, ārvalstu ieguldījumi šobrīd reģistrēti 45 Salacgrīvas novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējā summa šobrīd veido 5,46 milj. EUR, kas Salacgrīvas novadu pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma šobrīd ierindo 40. vietā blakus Kocēnu un Lielvārdes novadiem.

Kopumā ieguldījumi Salacgrīvas novada uzņēmumu pamatkapitālos piesaistīti no 14 valstīm. Visapjomīgākie – no Igaunijas (2,91 milj. EUR) un Vācijas (2,35 milj. EUR).

Vidējais apgrozījums palielinās

Salacgrīvas novadā 2017.gadā reģistrēts straujš kopējā apgrozījuma kritums. Galvenais iemesls tam ir SIA “HimBalt” darbības attīstība, jo 2016.gadā uzņēmums uzrādījis 106,88 milj. EUR apgrozījumu, kas veido vairāk nekā pusi no visu Salacgrīvas novadā reģistrēto uzņēmumu kopējā apgrozījuma. Tiesa, SIA “HimBalt” nākotne vairs nav bijusi tik veiksmīga, jo VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, tam ir reģistrēts 7,78 milj. EUR liels nodokļu parāds, kā arī liegumi. Jau vairāk nekā trīs mēnešus uzņēmums pastāv arī bez aktuālām amatpersonām, kas vedina domāt, ka drīzumā arī varētu tikt pieņemts lēmums par tā likvidēšanu.

Pēc 2017.gada apgrozījuma krituma turpmākajos gados Salacgrīvas novadā reģistrēts pakāpenisks apgrozījuma pieaugums. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka pērn novada uzņēmumi kopā apgrozījuši 64,48 milj. EUR. Tiesa, tas ir mazāk nekā 2018.gadā, taču iemesls šādam rezultātam ir apstāklis, ka aizvien turpinās gada pārskatu iesniegšana, tāpēc atsevišķi uzņēmumi vēl nav iesnieguši savus finanšu pārskatus. Tostarp SIA “ENERGOLUX”, kas 2018.gadā apgrozīja 915,66 tūkst. EUR, SIA “KL FOODS”, kas aizpagājušajā gadā apgrozījis 146,73 tūkst.EUR un citi mazāki uzņēmumi, tāpēc paredzams, ka pēc tam, kad pārskatus būs iesnieguši arī šie uzņēmumi, kopējais apgrozījums vēl palielināsies.

Tiesa, neskatoties, ka atsevišķi uzņēmumi pārskatus vēl nav iesnieguši, vidējais apgrozījuma rādītājs uz vienu Salacgrīvas novadā reģistrēto uzņēmumu otro gadu pēc kārtas palielinājies. Pēc tam, kad tas 2017.gadā saruka par 18,96%, turpmākajos gados vērojams palielinājums. Pēc Lursoft aprēķiniem, 2019.gadā Salacgrīvas novadā reģistrētie uzņēmumi katrs apgrozījuši vidēji 23,63 tūkst. EUR. Gada laikā vidējais rādītājs uz vienu uzņēmumu palielinājies par nepilniem 10%.

Lursoft aprēķinājis, ka no visiem Salacgrīvas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši gada pārskatus un pērn guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, apgrozījumu gada laikā izdevies palielināt 58,19% uzņēmumu.

Līderis pēc apgrozījuma starp novada uzņēmumiem ir AS “Brīvais vilnis”. Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 16,4 miljonus kārbu 161 dažāda veida konservu. No tām 6,8 miljoni bijuši šprotes. Kā norādīts iesniegtajā vadības ziņojumā, uzņēmuma pārdošanas apjomu aizvien ietekmē Krievijas noteiktais embargo un pirktspējas kritums Vidusāzijas valstīs. Vienlaikus AS “Brīvais vilnis” ir nostabilizējis savu pozīciju Latvijas tirgū un ir līderis zivju pārstrādes grupā. 2019.gadā AS “Brīvais vilnis” apgrozījis 9,46 milj. EUR. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 26,11%.

SIA “Trivium Packaging Latvia” aizvadītajā gadā palielinājis apgrozījumu par 23,14%, rādītājam sasniedzot 7,29 milj. EUR. Aerosolu, metāla kārbu ražotājs un tirgotājs iesniegtajā vadības ziņojumā stāsta, ka tā saimniecisko darbību 2019.gadā var iedalīt divos posmos. No janvāra līdz jūlijam ražošanas un pārdošanas apjomi bijuši budžeta robežās, bet sākot ar augustu ražošanas un pārdošanas apjomi palielinājās, jo tirgū ienāca jauns klients ORION. Lai nodrošinātu savlaicīgas piegādes laikā un daudzumos, darbs tika organizēts divās maiņās, kā arī brīvdienās. Šogad līdz martam SIA “Trivium Packaging Latvia” turpināja nodrošināt pasūtījumus un ražot produkciju kā ierasts, taču aprīlī un maijā bija vērojams pārdošanas un ražošanas apjomu kritums. Piemēram, aprīlī budžets paredzēja saražot 3,5 miljonus kārbu taču aktuālais daudzums bija 2,1 miljons kārbu.

Kokmateriālu un šķeldas vairumtirgotājs, mežizstrādes uzņēmums SIA “Baltic Forest” aizvadītajā gadā piedzīvojis apgrozījuma kritumu par 45,65%. Iesniegtais gada pārskats liecina, ka uzņēmums 2019.gadā apgrozījis 4,85 milj. EUR un gadu noslēdzis ar 447,10 tūkst. EUR zaudējumiem. Kā norādījusi SIA “Baltic Forest” vadība, iemesls zaudējumiem bija lielais cenu un pieprasījuma kritums kokmateriālu tirgū un mežizstrādei nelabvēlīgie laika apstākļi.

Saraksta 4. pozīciju ieņem kokapstrādes uzņēmums SIA “Kubikmetrs”, kurš 2019.gadu vērtē kā salīdzinoši veiksmīgu, neskatoties uz to, ka apgrozījums samazinājies par 11,66%. Uzņēmums pērn apgrozījis 3,94 milj. EUR.

Sarakstu noslēdz būvnieks SIA “Celsim LS” ar 2,35 milj. EUR apgrozījumu. Salīdzinot ar 2018.gadu, uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 39,42%.

Jānorāda, ka no TOP 5 lielākajiem uzņēmumiem Salacgrīvas novadā ar lielāko apgrozījumu 2019.gadā, tikai AS “Brīvais vilnis” un SIA “Kubikmetrs” pagājušajā gadā strādājuši ar peļņu.

 

Salacgrīvas novada lielāki uzņēmumi pēc apgrozījuma 2019.gadā:

- AS “Brīvais vilnis”: 9,46 milj. EUR;
- SIA “Trivium Packaging Latvia”: 7,29 milj. EUR;
- SIA “Baltic Forest”: 4,85 milj. EUR;
- SIA “Kubikmetrs”: 3,94 milj. EUR;
- SIA “Celsim LS”: 2,35 milj. EUR.

 

Gads ar zaudējumiem

Pēc tam, kad 2018.gadā Salacgrīvas novada uzņēmumi gadu noslēguši ar 0,23 milj. EUR lielu kopējo peļņu, aizvadītais gads atkal nesis zaudējumus. Lursoft aprēķini rāda, ka tie pieauguši līdz 1,41 milj. EUR. Ar zaudējumiem 2019.gadā strādājuši 122 uzņēmumi, no kuriem vislielākie zaudējumi bijuši 2003.gadā reģistrētajai SIA “Kuivižu osta”, kas gadu noslēgusi ar 2,38 milj. EUR lieliem zaudējumiem.

Kā teikts uzņēmuma vadības ziņojumā, 2019.gadā realizēts SIA “Kuivižu osta” nekustamais īpašums un tiek izskatītas arī uzņēmuma pārdošanas iespējas. Viena no būtiskākajām uzņēmuma problēmām ir apgrozāmo līdzekļu deficīts.

Jāpiebilst, ka pērn Salacgrīvas novadā reģistrēti pieci uzņēmumi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 100 tūkst. EUR.

To, ka iemesls lielajiem zaudējumiem ir atsevišķi uzņēmumi, apliecina arī fakts, ka, neskatoties uz kopējā rezultāta pasliktināšanos, vidējā peļņa uz vienu uzņēmumi 2019.gadā palielinājusies. Kā aprēķinājis Lursoft, pērn vidējā peļņa uz vienu Salacgrīvas novadā reģistrēto uzņēmumu bijusi 247 eiro.

Aizvadītajā gadā novadā bijuši 63 uzņēmumi ar peļņu, kas lielāka par 10 tūkst. EUR, no tiem septiņiem uzņēmumiem peļņa pārsniegusi 100 tūkst. EUR.

Lielākais pelnītājs starp Salacgrīvas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem 2019.gadā bijusi Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijas S. Eizenberga zemnieku saimniecība “Robežnieki, kura gada laikā palielinājusi peļņu par 28,29% līdz 206,84 tūkst. EUR. Pagājušajā gadā saimniecība pārdevusi 839,67 t piena, 15,06 t gaļas lopus, 268,40 t rudzus, 447,31 t rapsi, 1572,90 t kviešus, 82,71 t miežus, kā arī guvusi ieņēmumus no citām pozīcijām.

Otrs lielākais pelnītājs 2019.gadā Salacgrīvas novadā bijis kokapstrādes uzņēmums SIA “ĪVEJA”. Uzņēmums pērn nopelnījis 168,85 tūkst. EUR, tiesa, tas ir par 29,94% mazāk nekā 2018.gadā. Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka peļņas samazinājumu ietekmēja augstās kokmateriālu cenas gada pirmajā pusē. Jānorāda, ka pagājušajā gadā SIA “ĪVEJA” apgrozījusi 1,75 milj. EUR, no kuriem aptuveni 5% nodrošinājis Latvijas tirgus, bet pārējo – Eiropas tirgus. Joprojām lielākais gatavās produkcijas īpatsvars realizēts Lielbritānijā.

Ražotnes un pamatlīdzekļu iznomātājs SIA “Albert Thomann” 2019.gadā strādājis ar 163,29 tūkst. EUR peļņu, kas to starp visiem Salacgrīvas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ierindojis trešajā pozīcijā.

Tērauda jumtu un būvmateriālu tirgotāja SIA “Produs” peļņa pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš palielinājusies 11 reizes, sasniedzot 160,13 tūkst. EUR pēc nodokļu nomaksas, savukārt TOP 5 lielāko pelnītāju sarakstu noslēdz AS “Brīvais vilnis”, kas pēc tam, kad četrus gadus strādājis ar zaudējumiem, pērn guvis peļņu. Tā pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 149,60 tūkst. EUR.

 

Salacgrīvas novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2019.gadā:

- Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijas S. Eizenberga ZS “Robežnieki”: 206,84 tūkst. EUR;
- SIA “ĪVEJA”: 168,85 tūkst. EUR;
- SIA “Albert Thomann”: 163,29 tūkst. EUR;
- SIA “PRODUS”: 160,13 tūkst. EUR;
- AS “Brīvais vilnis”: 149,60 tūkst.EUR.

 

Darbinieku skaits nemainīgs

Pagājušajā gadā kopējais darbinieku skaits, kas nodarbināts Salacgrīvas novadā reģistrētajos uzņēmumos, saglabājies 2018.gada līmenī, neuzrādot ne straujus kāpumus, ne arī kritumus. Lursoft aprēķini rāda, ka aizvadītajā gadā Salacgrīvas novadā reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām nodrošinājuši 1451 darbinieku. Nemainīgs saglabājies arī vidējais nodarbināto skaits vienā uzņēmumā, kas arī 2019.gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija 2 strādājošie.

2019.gadā novadā bijuši 28 uzņēmumi, kuros nodarbināti vismaz 10 darbinieki. Gadu iepriekš tāds bijis 31 uzņēmums.

Lursoft aprēķinājis, ka no visiem novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri pagājušajā gadā guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, trešā daļa uzņēmumu gada laikā palielinājuši savu darbinieku skaitu.

Lielākais darba devējs novadā ir zivju pārstrādes uzņēmums AS “Brīvais vilnis”. Pagājušajā gadā uzņēmumā strādājuši 265 darbinieki, kas ir par 15 vairāk nekā 2018.gadā.

SIA “”Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” darbinieku skaits pēdējos gados bijis praktiski nemainīgs, ik gadu vidējam darbinieku skaitam, kas gada laikā nodarbināts slimnīcā, mainoties ļoti minimāli. Pērn slimnīcā bija nodarbināti 87 darbinieki, taču paredzams, ka nākamajos gados to skaits varētu palielināties, par ko liecina SIA “”Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” izvirzītie mērķi piesaistīt papildu ārstniecības personālu un ārstniecības atbalsta personas.

Pagājušajā gadā SIA “Kubikmetrs” nodarbinājis 73 darbiniekus, kas ir par 3 mazāk nekā 2018.gadā, savukārt SIA “Produs” – par 15 strādājošajiem vairāk. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā uzņēmums bija darba devējs 18 darbiniekiem, bet pērn to skaits audzis jau līdz 33.

Lielāko darba devēju sarakstu noslēdz SIA “ĪVEJA” ar 29 darbiniekiem 2019.gadā, par 1 mazāk nekā gadu iepriekš.

 

Salacgrīvas novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2019.gadā:

- AS “Brīvais vilnis”: 265 darbinieki;
- VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””: 87 darbinieki;
- SIA “Kubikmetrs”: 73 darbinieki;
- SIA “Produs”: 33 darbinieki;
- SIA “ĪVEJA”: 29 darbinieki.

Nodokļos samaksāti teju 6 milj. EUR

Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka 2019.gadā VID administrētajos nodokļos Latvijas uzņēmumi samaksājuši 7,58 miljardus eiro, kas ir par 7,72% vairāk nekā gadu iepriekš. No šīs summas 2,58 miljardus eiro veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet 1,43 miljardus eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Pagājušajā gadā audzis arī nodokļu apjoms, kuru valsts kopbudžetā samaksājuši Salacgrīvas novadā reģistrētie uzņēmumi. VID publiskotā informācija par uzņēmumu veiktajām nodokļu iemaksām rāda, ka kopējā summa, kuru valsts kopbudžetā VID administrētajos nodokļos 2019.gadā samaksājuši Salacgrīvas novadā reģistrētie uzņēmumi, palielinājusies par 21,88%, sasniedzot 5,85 milj. EUR.

Pērn novadā reģistrēti 11 uzņēmumi, kuru nodokļu iemaksas gada laikā pārsniegušas 100 tūkst. EUR.

Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn teju trīskāršojies nodokļu apjoms, kuru valsts kopbudžetā samaksājis AS “Brīvais vilnis”. VID publiskotā informācija liecina, ka 2018.gadā tie bijuši 193,05 tūkst. EUR, bet pērn – 568,94 tūkst. EUR.

Par 31,02% augusi arī VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” nodokļos samaksātā summa, kas palielinājusies līdz 519,42 tūkst. EUR. Tostarp 356,67 tūkst. EUR slimnīca samaksājusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, bet 161,74 tūkst. EUR – iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Salīdzinot ar citām slimnīcām, VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” veiktās nodokļu iemaksas uz vienu darbinieku iepriekšējos gados bijušas zemākas nekā nozarē vidēji. Piemēram, VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” uz vienu darbinieku iedzīvotāju ienākuma nodoklī 2019.gadā samaksājusi 1,72 tūkst. EUR, kamēr nozarē vidēji tie bijuši 2,09 tūkst. EUR. Līdzīga aina paveras, analizējot arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu darbinieku, kas nozarē vidēji uz vienu strādājošo pērn bija 4,22 tūkst. EUR, bet VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” gadījumā – 3,79 tūkst. EUR.

SIA “Kubikmetrs” samaksāto nodokļu apjoms pērn saglabājies iepriekšējā gada līmenī, savukārt SIA “Co Alco” gadījumā reģistrēts kāpums. Alkoholisko dzērienu tirgotājs nodokļos valsts kopbudžetā 2019.gadā samaksājis 311,34 tūkst. EUR. Septembra beigās uzņēmumam bija reģistrēts 7,48 tūkst. EUR liels nodokļu parāds, savukārt kopš jūlija uzņēmuma kapitāldaļu turētājam Veljo Madiberg zvērināta tiesu izpildītāja piemērojusi nodrošinājumu – aizliegumu atsavināt kapitāldaļas, kā arī reģistrēt komercķīlas.

SIA “Trivium Packaging Latvia” nodokļos 2019.gadā samaksājis 251,61 tūkst. EUR, kas ir par 39,29% vairāk nekā 2018.gadā.

 

Salacgrīvas novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2019.gadā samaksātās kopējās nodokļu summas valsts kopbudžetā:

- AS “Brīvais vilnis”: 568,94 tūkst.EUR;
- VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””: 519,42 tūkst.EUR;
- SIA “Kubikmetrs”: 429,25 tūkst.EUR;
- SIA “Co Alco”: 311,34 tūkst.EUR;
- SIA “Trivium Packaging Latvia”: 251,61 tūkst.EUR.

 

*Dati par Salacgrīvas novada uzņēmumiem aprēķināti uz 30.09.2020.

**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu.

*** Informācijas avots datiem par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem – Valsts ieņēmumu dienests.