30.10.2016 15:04
Izglītojošā seriālā skaidro atkritumu šķirošanas pamatprincipus
Latvijā 1 iedzīvotājs gada laikā saražo vidēji 304 kg atkritumu, no kuriem apmēram 40% ir pārstrādei piemērots izlietotais iepakojums. La arī vairāk nekā puse* Latvijas iedzīvotāju ir iesaistījušies atkritumu šķirošanā, tomēr otrreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumu pieredze liecina, ka iedzīvotāji atkritumus šķiro nepietiekami rūpīgi un nepārzina, ko drīkst un ko nedrīkst mest dalītās vākšanas konteineros šķirotajiem atkritumiem.
Zaļais novads
Salacgrīvas novada domes deklarācija par Zaļo novadu
SALACGRĪVAS NOVADA DOMES SĒDĒ 2010.GADA 21.JŪLIJĀ DEPUTĀTI VIENBALSĪGI APSTIPRINĀJA
DEKLARĀCIJU PAR ZAĻO NOVADU
Salacgrīvā
Apstiprināts ar Salacgrīvas novada domes 2010.gada 21.jūlija sēdes lēmumu Nr. 419 (Protokols Nr. 11; 33.§)
2010.gada 21.jūlijā
Salacgrīvas novada domes deklarācija par Zaļo novadu
Deklarācija radīta ar mērķi, iesaistīt Salacgrīvas novada visu interešu grupas, veicināt un popularizēt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveida un saimniecisko darbību.
Laikā, kad pasaulē arvien vairāk aizdomājas par vides aizsardzību, energoresursu taupību un alternatīvo enerģiju izmantošanu, arī mēs, Salacgrīvas novadā, esam nolēmuši pievērsties vides lietām, kas ir ilgtspējīgas mūsu novada pastāvēšanas un attīstības iespēja. Ikvienam no mums ir vēlēšanās dzīvot tīrā un sakārtotā vidē un tādu to saglabāt arī saviem bērniem. Mēs varam būt lepni jo dzīvojam Ziemeļvidzemē, piejūrā ar krāšņām un bioloģiski daudzveidīgām upēm, relatīvi neskārtiem mežiem, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Zaļā domāšana gūst arvien lielāku nozīmi mūsu ikdienā, un arī mums ir pienācis brīdis novērtēt, cik svarīgi ir veicināt un atbalstīt zaļo dzīvesveidu, lai vide, kurā dzīvojam, vēl ilgi kalpotu par mūsu mājām.
Apstiprinot deklarāciju par ZAĻO NOVADU mēs vēlamies:
1. Veicināt „ZAĻO” domāšanu;
2. Nodrošināt ilgtspējīgas un veselīgas pilsētvides uzturēšanu, izstrādājot un īstenojot vides politikas plānus;
3. Nodrošināt īpaši aizsargājamo dabas objektu atbilstošu apsaimniekošanu;
4. Nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni iedzīvotājiem, nodrošināt notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu;
5. Nodrošināt labiekārtotas pludmales atbilstoši „Zilā karoga” prasībām;
6. Šķirot sadzīves atkritumus;
7. Veicināt zaļo iepirkumu – vides prasību plašāku iekļaušanu pašvaldību iepirkumā;
8. Izveidot mājas lapā informatīvu sadaļu par ekoloģisko tehnoloģiju iespējamiem risinājumiem vides jautājumus, pieredzes apmaiņai ar praktiskiem padomiem;
9. Veicināt veselīgu, videi draudzīgas produktu un ražojumu izmantošanu;
10. Veicināt videi draudzīgu un efektīvu energoresursu izmantošanu;
11. Popularizēt zaļā transporta (velo un ūdens) izmantošanu, radot nepieciešamo infrastruktūru tā attīstībai;
12. Popularizēt videi draudzīga tūrisma attīstību;
13. Atbalstīt vides izglītību, veicinot dabas zinātņu apguvi skolās;
14. Iesaistīt novada iedzīvotājus vides aizsardzības kampaņās, ikdienas vides sakopšanā un vides izglītības akcijās.
Īstenojot deklarācijā nospraustos mērķus, izstrādājot attīstības stratēģijas, programmas un citus dokumentus, ievērot saprātības principus, neradīt sarežģītus birokrātiskus nosacījumus, bet gan katram novada iedzīvotājam pieejamu, vienkāršu, dzīvu un saprotamu ideju vai rīcības plānu, kurā katrs var iesaistīties, katrs justies piederīgs tos īstenojot dzīvē.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs
03.03.2016 07:54
Atkritumu dedzināšana indē cilvēkus un dabu
Iedzīvotājiem tiek piedāvāta arvien plašāka infrastruktūra, lai ērti atbrīvotos no mājsaimniecībā radītajiem atkritumiem, tomēr nereti vēl redzami melnu dūmu mākoņi, kas paceļas virs pļavām un kāpj debesīs no māju dūmeņiem – tātad atkritumi tiek dedzināti! Ne vienmēr atkritumu dedzinātājs aizdomājas, kādu kaitējumu viņa rīcība var nodarīt paša un līdzcilvēku veselībai, īpašumam, Zemes atmosfēras slānim.
12.09.2012 08:45
Zivju eļļa – imunitātes spēcināšanas labākais palīgs
Jau gadsimtiem ilgi cilvēki visā pasaulē ir lietojuši zivju eļļu veselības uzlabošanai. Zināms, ka jau 16. gadsimtā jūrnieki zivju eļļu lietoja ādas slimību, sāpju un iekaisumu ārstēšanai, savukārt 20.gadsimta vidū pierādīta zivju eļļas neapstrīdami pozitīvā ietekme uz sirds veselību. Zivju eļļa visu vecumu cilvēkiem imunitātes stiprināšanai ļoti būtiska ir arī mūsdienās – par to vairāk stāsta „BENU aptiekas” (iepriekš – „Ģimenes aptiekas”) farmaceite Sandra Vancāne.
05.04.2012 10:13
Ciemu vecākie pievienojas novada Zaļajai deklarācijai
|
9.decembrī notika kārtējā Salacgrīvas novada ciemu vecāko konsultatīvās padomes sēde. Ciemu vecākie no Aivis Ķirsis no Korģenes, Māris Melnalksnis no Lauvām, Ruta Kalniņa no Tūjas, Inga Kalniņa no Vecsalacas, Laura Tomsone no Lāņiem, Uldis Apsītis no Svētciema un Koidula Meerente no Kuivižiem uzklausīja novada domes priekšsēdētāja stāstīto par aktualitātēm novadā, uzdeva izpilddirektoram Jānim Cīrulim savu ciemu sasāpējušos jautājumus, vienojās par ciemu vecāko pārvēlēšanu un apsprieda jautājumu par novada Zaļās deklarācijas parakstīšanu. |
 |
28.09.2011 08:41
Ziemeļvidzemes piekrastes tūrisma attīstības plāns
Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Lauku tūrisma asociāciju „Lauku ceļotājs” ir izstrādājis Ziemeļvidzemes piekrastes tūrisma attīstības plānu (turpmāk tekstā – Plāns). Tas izstrādāts ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu, plānotu, ilgtspējīgu, dabas un kultūras resursus un bioloģisko daudzveidību saudzējošu tūrisma attīstību. Plāna izstrāde veikta EEZ/NO FI finansēta projekta “Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma galamērķos” ietvaros.
18.08.2011 08:41
Inovācijas atbalsta instrumenti un prakse.
Baltijas jūras reģiona prejekta "InnoReg" praktiskā pieredze
02.03.2011 12:28
Salacgrīvas novada klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģija.
Klimata pārmaiņu procesus Latvijā vislabāk raksturo laikapstākļu izmaiņas, kas izpaužas kā vidējās gaisa temperatūras pieaugums, ikgadējā nokrišņu daudzuma palielināšanās, kā arī ekstrēmu dabas parādību intensificēšanās.
Klimata pārmaiņu radītās sekas izpaužas kā apkārtējās vides apstākļu izmaiņas (Pasaules okeāna vidējās ūdens līmeņa celšanās, jūras piekrastes erozijas pastiprināšanās, mitrzemju applūšana, floras un faunas izmaiņas, ūdenstilpju hidroloģiskā režīma svārstības), un tās var būtiski ietekmēt atsevišķas valsts ekonomikas jomas – lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, ostu saimniecību, infrastruktūru, īpaši energoapgādi, tūrismu), kā arī cilvēku veselību un drošību.
