Ceļojums uz Polijas Tatriem
16.10.2017 07:02
Lietainā oktobra pēcpusdienā Liepupes bibliotēkā notika kārtējais pasākums no cikla ”Apceļosim pasauli”. Šoreiz par saviem piecu dienu ceļojuma iespaidiem vasaras nogalē uz Tatriem mums pastāstīja Anda Alsberga. Pirms ceļojuma iepazinusies ar kalnu maršrutiem interneta mājas lapā www.tatri.lv,rezervējusi viesnīcu www.booking.com un devušies ar vīru ceļā.
Stāsta Anda: Šoreiz piedzīvojumi sākās pie Lietuvas – Polijas robežas. Uzpildot degvielu, ieraudzījām, ka mašīna aizdomīgi sākusi atstāt aiz sevis slapjumu.... Izspriedām, ka jākoriģē maršruts un jābrauc uz tuvāko lielāko pilsētu – tas ir uz Belostoku. Tur – paldies laipniem poļu paniem- mašīnas „slapināšana” tika novērsta. Ar 2 stundu nobīdi turpinājām ceļu uz galamērķi – Zakopanes pilsētu Polijas Tatru pakājē. Ceļi – vai nu ļoti labi, vai remontā – tāpēc mūsu ātrums svārstījās no 140 km/h uz ātrgaitas šosejas līdz 30 km/h uz remontējamiem ceļiem. Tā nu pēc 23.30 piebraucām pie viesnīcas, vairs īsti necerot, ka tiksim rezervētajās gultās. Bet mums paveicās – viesnīcas darbinieces bija „aizsēdējušās”, svinot kādas darbinieces jubileju, un pārsteigtas, bet laipnas ierādīja mums ērtu istabiņu ( kā vēlāk atklājās - ar spoku, kurš čīkstināja durvis, apgāza balzama pudeli un rādījās sapņos). No rīta devāmies uz pirmo tuvāko kalnu taku – uz Koscielsko ieleju. Maksa par ieeju –apm. 5 eur. Pirmais secinājums – poļu ir daudz!!!! Visa taka bija pilna ar poļu tūristiem. Bet nekādu konfliktu vai starpgadījumu – visi laipni, pieklājīgi un izpalīdzīgi. Šajā maršrutā ir 3 populārākās alas – viena ( Mroznas) ala aprīkota ar apgaismojumu, un par to jāmaksā, bet pārējās alas – kāp pats uz savu atbildību un lien, kur gribi. Ala Smoča Jama – pa klinti uzrāpies kādus 10m, turoties pie ķēdēm, un tad kā akā iekāp pa trepēm alas caurumā. Iespaidīgi! Turpat netālu - vēl viena ala – Milna. Sākums – tupus, rāpus, guļus( slapjumā). Pēc tam (jau stāvus) ar intuīcijas un baterijas palīdzību jāvirzās uz priekšu. Ja intuīcija nostrādā un ieraugi pareizās zīmes – var tikt laukā no alas citā kalna pusē( alas garums1835m). Mums nepaveicās – ielīdām kaut kur nepareizi un, ar diezgan lielu panikas devu, atgriezāmies turpat, kur ienācām. Gar taku tek ļoti dzidra un auksta kalnu upīte – Kosielsko. Var noskaloties, bet dzert nevajag – par to pārliecinājos nākamajā rītā, kad no numuriņa nevarēju atiet tālāk par 200 m. Nākamās dienas maršruts –Morskoe Oko. Izrādās taka ir asfaltēts ceļš 6 km garumā pret kalnu ( ar ļoti daudz poļu tūristiem), kuras galā ir maziņš ezeriņš ar kafejnīcu blakus, un tik daudz cilvēkiem, ka nav pat kur apsēsties, lai apēstu līdzpaņemto maizīti. Atpakaļceļam izmantojām ekskluzīvo iespēju vizināties zirgu pajūgā, lai vismaz kaut kā izjustu Polijas autentiskumu. Vakarā devāmies uz Zakopanes pilsētas centru. Ievērojamākās vietas – sena kapliča, skaista baznīca, akvaparks, tirgus iela. Tirgus ielā tirgo interesantus suvenīrus, ir daudz kafejnīcu, veikalu. Bet pilsētiņa vairāk pielāgota ziemas aktivitātēm – droši vien ziemā šeit ļaudis vēl vairāk. Pēdējā dienā nolēmām „iekarot” Polijas Tatru augstāko virsotni – Kasprovi Vierh. Šoreiz bijām nolēmuši izmantot pacēlāju, kas atiet no Kuznicas. Kad ieraudzījām rindu, sapratām, ka neesam pareizajā vietā un laikā. Divas stundas bijām stāvējuši, rinda bija pavirzījusies par 5metriem. Izrādās biļetes uz pacēlāju var iegādāties internetā... nu citi tā arī bija darījuši. Mēs „iemetām plinti krūmos” un devāmies prom no iecerētā maršruta. Pa ceļam izkāpām un izbaudījām pacēlāja priekus netālu no savas viesnīcas – protams, ne uz augstajiem kalniem, bet arī skaisti – kalnus, kuros gribējām nokļūt, varējām redzēt no tāluma.
Visi pasākuma dalībnieki saka lielu paldies Andai par interesanto stāstījumu un skaistajām kalnu skatu bildēm.
Liepupes bibliotēkas vadītāja Sarmīte zvīne
