29. marts, 2024, Piektdiena

Agija, Aldonis

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Dzīve tuvplānā - Administratīvi teritoriālā reforma atgādina kolektivizāciju

26.08.2019 05:48

Dzīve tuvplānā - Administratīvi teritoriālā reforma atgādina kolektivizāciju

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs atzīstas, ka par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu varbūt katru dienu nerunā, bet vismaz iedomājas. –Nav viegli atrasties pārmaiņu priekšvakarā un turpināt iesāktos ikdienas darbus. Bet savus plānus nemainām un histērijas netaisām, – viņš teic. Lai nu kurā no mūspuses novadiem, bet Salacgrīvā dzirdēti jau gana skaļi protesti pret iecerēto reformu. D.Straubergs to salīdzina gan ar 1917. gada revolūciju, gan kolhozu veidošanos. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā revolūcijas laikā par to, ka valstī ir problēmas, meklē ienaidniekus vietējās pašvaldībās. Tie ir tie budži, kas neļauj sasniegt saulaino tāli.

Bet vai vēsture neatkārtosies? Toreiz, kad budži bija apkauti un izsūtīti spaidu darbos, labāka dzīve tik un tā nesākās. Novadu apvienošana arī ļoti atgādinot kolektivizācijas procesu. – Katrai kopienai ir savi plāni, katra kaut ko ir uzkrājusi, bet tagad tiek paziņots – tā manta jāved uz kolhoza centru, tur labāk zinās, kā ar to rīkoties. Bet vai kartupeļu maisiņu sanešana vienuviet garantēs to laimību? Būs tikai lielāks kolhozs. Un kas notiks ar katra novada kredītsaistībām? – retoriski jautā D.Straubergs. Protams, īstenojot reformu, tiek solīta nauda. 180 miljoni eiro tādējādi ietaupīšoties, bet 300 miljonus piešķiršot ceļu tīkla attīstībai. – Tie ir meli, – uzskata pašvaldības vadītājs. Vēl nesen Salacgrīvu apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš par šādu solījumu pasmīkņājis. D.Straubergs atkārtoja jau iepriekš teikto, ka tikai novadu robežu pārzīmēšana neko nedos. Ir jābūt arī otrā līmeņa pašvaldībām

– reģioniem, apriņķiem ar vēlētiem vai deleģētiem vadītājiem. Valstij tiem būtu jānodod tādas funkcijas kā ceļu, satiksmes u.tml. pārzināšana. Saprotams, ka kopā ar naudu. Zinātnieki šobrīd ir izstrādājuši, viņaprāt, ekonomiski pamatotu alternatīvu variantu pašvaldību reformai, bet to neņem vērā. Sarunbiedrs arī uzskata, ka īpašu uzmanību (piemēram, ar dotācijām) jāpiešķir pierobežas novadiem. Viņš min Valku, tāpat paša vadīto novadu. Šīm pašvaldībām jāspēj konkurēt ar kaimiņiem pārrobežā. Valka šai konkurences cīņā ir zaudējusi, Salacgrīva, pēc viņa domām, ir stiprāka par igauņu kaimiņiem. Viņaprāt, nav pieņemams, ka piejūrā posmā no Rīgas līdz Igaunijai, kur ir divas ostas, Via Baltica un būs starptautiska dzelzceļa maģistrāle, pēc šībrīža novadu kartes nav neviena reģiona centra. Kaut skaidri saprotams, ka D.Straubergs ir pret reformu, viņš to skaļi neapstiprina. – Uzskatu, ka gala lēmums, kā novadam attīstīties, jāpieņem pašvaldības iedzīvotājiem. Mana goda lieta ir nostāties vēlētāju pusē, – viņš saka. Drīzumā novadā iecerēta aptauja par reformu. Novada domes priekšsēdētājs pieņem, ka pašvaldību ministra Jura Pūces novadu reforma varētu arī neīstenoties, jo par to vēl jābalso Saeimā, un nebūt ne visi deputāti ir par to sajūsmā. Galu galā – to var pārsūdzēt arī tiesā, jo jāpastāv arī kādām iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesībām. Reformatora J. Pūces darbošanos salacgrīvietis salīdzina ar vēlēšanos par katru cenu saņemt saldumtūtu, kā mazam bērnam nokrītot veikalā pie letes un bļaujot. Novada deputātu tikšanos ar viņu, pēc D.Strauberga domām, nevar saukt par konsultācijām, bet tikai par informēšanu, kur klātesošo viedoklis netika uzklausīts.

 Vai Radīts Salacgrīvas novadā būs jāmaina izkārtne?

 Veikalā top! iekārtotajā tirdzniecības zālē, kur tirgo Salacgrīvas pusē ražotu produkciju, satieku pārdevēju Vēsmu Ozolu. Izrādās, veikala plauktos izlikti arī viņas rokdarbi – pašgatavotas kartītes, kastītes. Viņa lepojas ar to, ko prot pati un arī citi salacgrīvieši. Un līdzīgi kā daudziem piejūriešiem viņai nozīmīgi ir vārdi savējie, paši noteicēji savā teritorijā. Tāpēc viņai nav divu domu, ka pašvaldības organizētajā aptaujā pirms pašvaldību reformas jābalso par Salacgrīvas novada patstāvību. – Bet gan jau viss notiks, kā jānotiek. Diezin vai mūsu, maziņo, protestus kāds ņems vērā, – viņa gan teic.

 Kad vēl nestrādāju veikalā, pat nevarēju iedomāties, ka salacgrīvieši tik daudz ko prot, – atzīst Vēsma Ozola 

4.png

 Zemniekam sirds sāp par naudas izšķiešanu Korģenieti

 Jauntaujānu saimnieci Liliju Paegli satieku pie kūts. Turpat blakus esošajā tīrumā zemi rapša sēšanai gatavo divi viņas dēli Klāvs un Arnis. Arnis izmācījies par juristu un ikdienā dzīvo Ādažos, bet paņēmis atvaļinājumu un ir gatavs palīdzēt saimniecībā. Vecākais dēls Jurģis devies darīšanās. – Ideāli dēli, – teic Lilija, kad jautāju par viņiem. Pati vairs tik daudz nestrādājot kā agrāk. Apsaimniekojami gan vairāk nekā 500 ha zemes, kūtī 125 lopiņi, bet strādnieki normāli, dēli strādīgi. Viņas pārziņā ir lopu uzskaite, darīšanas bankās, projekti. Lilija apmierināti atklāj, ka šogad izdevies labs guvums – nopirkts miglotājs, sējmašīna, minerālmēslu kliedētājs. – Precīzā lauksaimniecība! Darbs dzen darbu, bet viņa nesūdzas, jo katrs pats izvēlas savu ceļu dzīvē. Lilija ir dzirdējusi par pašvaldību reformu un komentē to kā naudas izšķiešanu. – Pagājuši 10 gadi kopš iepriekšējās un atkal jauks jau nostabilizējušos kārtību, pārdalīs amatus un naudu. Viņa spriež, ka zemnieku iecerētās pārmaiņas tieši neskars, bet pašvaldības teritoriju, tās infrastruktūru gan. Un beigās tas atspēlēsies arī uz iedzīvotājiem

 

3.png

Arnis, piestājis lauka malā, atzīst, ka par plānoto reformu dzirdējis, bet, viņaprāt, tā galvenokārt
iespaidos pašvaldības administrāciju

 Visas darīšanas Limbažos

 Korģenes vienīgā veikala īpašnieci Sandru Pālēnu atceros no laikiem, kad viņa strādāja vietējā pastā. Bet to pirms 11 gadiem slēdza un viņa sāka strādāt par pārdevēju. Pēc RATIKO bode piederēja SIA Jūlija R, ko sarunbiedre pārpirka. Korģenē ir kā daudzviet laukos. Gados vecākie nomirst, jaunie aizbrauc, dzīvokļi pustukši, un tas ietekmē arī Sandras dzīvi un biznesu. Savulaik varējusi algot pārdevēju, nu pati stāv aiz letes septiņas dienas nedēļā. Preču noietu bodītē ietekmē arī lielveikali pilsētā un to akciju cenas, tāpat tirgotāji, kuri noteiktās dienās ciemata centrā tirgojas ar gaļu, pienu, zivīm. – Bet kaut ko jau nopērk arī pie manis. Lielos vairumos preci neņemu, zinu, cik vajag. Līdzīgi kā daudzi todien uzrunātie, Sandra neredz jēgu iecerētajām pārmaiņām. Tas viņas un arī uzņēmuma dzīvē neko nemainīs, jo pašai vien viss jānopelna. Tomēr sarunbiedre atzīst, ka pamatā visas darīšanas – banku, grāmatvedības utt. – kārtojamas Limbažos, uz to pusi arī asfaltēts ceļš, bet Salacgrīvas virzienā braucot vien uz Stienūžu kapiem, kur atdusas vecāki.

 

2.png

Lai gan Korģenes veikalniece Sandra Pālēna strādā septiņas dienas nedēļā, viņa paspēj arī iekopt glītu dārzu ap bodīti

 Pašvaldību reforma ietekmēs dzīvi Korģenes centrā

 Skolas laukos ir kā centrs, ap ko grozās sabiedrības dzīve. Kad slēdza Korģenes skolu, tās ēka pārtapa par sabiedrisko centru. Tajā izveidots feldšerpunkts, ir Salacgrīvas bērnudārza Vilnītis filiāle, frizētava, pateicoties biedrības Mēs Korģenei aktīvistu darbībai, sakārtota saieta zāle, ir trenažieru zālīte un tiek rīkoti pasākumi. Ir arī bibliotēka. Tur tad arī satieku bibliotekāri Ilzi Baumani un vairākus pusaudžus, kuri, iegrimuši pufos, laiski darbojas ar telefoniem. Viņu ceļi uz bibliotēku ved, jo ir pieeja internetam, bet Ilze mēģina bērnus pievērst arī galda spēlēm un pat lasīšanai. No rīta un vakarpusē ceļu uz bibliotēku mērojot pieaugušie, bet vispār ļaudis kļuvuši neaktīvāki. Arī pasākumus, ko organizē biedrība, apmeklē arvien pasīvāk. Lai gan šķiet, ka korģenieši var būt apmierināti, ka viņiem ir tāds nams centrā, kur saņemt pakalpojumus vienuviet, gluži laimība zem tā jumta (tas gan tekot) nevalda. Ilze atklāj, ka no pavasara slēgtas feldšerpunkta durvis, jo mediķe sasirgusi. Savulaik reizi nedēļā no Salacgrīvas uz Korģeni braukusi daktere, nu vairs ne. Iedzīvotāji brauc uz novada centru vai Limbažiem. Nav arī drošības, ka nākotnē būs dārziņa filiāle, o to apmeklējot vien nepilns desmits bērnu. Vecāki pat rakstījuši lūgumrakstu domei. – Bibliotēka ir vienīgā stabilā iestāde namā.

Varbūt ar laiku pašvaldība sapratīs, ka nav vērts to uzturēt tikai bibliotēkai, – prāto sarunbiedre. Pieminam, ka bija doma tur ierīkot veco ļaužu pansiju. Ilzei šķiet, ka tas būtu ideāli. Iegūtu gan vietējie iedzīvotāji, gan pansionāta iemītnieki. Pieskaramies arī iecerētās reformas tēmai, bet bibliotekāre attrauc: – Necenšos tajā iedziļināties, jo tāpat neko nevaru ietekmēt. Tomēr šīs pārmaiņas viņa neatbalsta, jo uzskata, ka Korģenes bibliotēkai varētu būt lemta skuju taka: – Esmu reāliste. Lauki nevienu neinteresē.

 

 Ostas pārvaldē balso par patstāvību

 Stratēģiska vieta Salacgrīvas novadā ir osta, tālab apmeklēju tās pārvaldi, lai noskaidrotu ostas pārvaldnieka Ivo Īstenā, kapteiņa Normunda Tiesneša un uzrauga Valda Ozoliņa viedokli par iecerēto reformu. No visiem trim Valdis par to zina vismazāk. – Pie friziera reti eju, pie daktera rindā nesēžu, televizoru maz skatos, - viņš min tam iemeslu. Bez darba ostā viņam ikdienā netrūkst lietu, ar ko nodarboties. Rau, vakar bijis pie bitēm, kāda iekodusi un roka uzpampusi. Tāpat sava darīšana pie mājās iekārtotās viesnīcas. Bet, kad prasu viņa viedokli par Salacgrīvas novada patstāvību, viņš balso par to: – EsmuSalacgrīvas patriots! Abi pārējie viņam piebalso. – Salacgrīvas novads dzīvo normāli, kāpēc kaut kas būtu jāmaina? – jautā Normunds, kurš ir arī vietējais deputāts. Ja atkal kaut kas jāreformē, tad jau pirms 10 gadiem notikusī nebija pareiza. Un vai pēc nākamajiem 10 nesecinās to pašu? Viņaprāt, piespiedu laulības, par ko var uzskatīt iecerēto novadu apvienošanu, nekad nav labas. Ostas pārvaldnieks piekrīt, ka mazajās administratīvajās vienībās pārmaiņas nepieciešamas, bet tas nav stāsts par Salacgrīvas novadu. Viņš arī uzsver – šobrīd nevar runāt, ka līdz ar reformu atgriežamies pie bijušā Limbažu rajona. Pie teritorijas (izņemot Lēdurgu) jā, bet ne pie toreizējās divu līmeņu (rajona un pilsētu (pagastu)) pārvaldības. Nu iecerēta viena līmeņa pārvalde. – Grūti iedomāties, ka Limbažos pie galda sēdošie deputāti tik labi pārzinās visa novada cilvēku vajadzības. Apdzīvoto vietu pārstāvniecība domē nebūs nodrošināta, – viņš spriež. Nav arī skaidrs, kādus pakalpojumus pēc reformas nodrošinās, piemēram, Salacgrīvā. Cilvēki aicināti kārtot lietas internetā, bet jārēķinās, ka ne visi to spēs. Saprotams, ka ostu Salacgrīvai neviens neatņems, bet kā būs ar tās nopelnīto? Līdz šim varēts ar vietējo domi vienoties, un tā atgriezta vietā, no kurienes nākusi. Piemēram, promenādē Salacas krastā. Un kā vispār būs ar pašvaldības finansēm? – Nezinu, kā pārējie novadi, bet Salacgrīva ir dzīvojusi kā rūpīgs saimnieks. Un tagad tas viss aizies kopējā katlā? – jautā I. Īstenais. Viņaprāt, valdībai par valsts attīstību būtu jādomā kompleksi. Primāri jāatbild uz jautājumiem – kā apturēt cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, kā palielināt dzimstību, kā stimulēt darbavietu rašanos. Novadu apvienošana to neatrisinās.

 

5.png

Gan salacgrīviešu
patriotisms,
gan neatbildētie
jautājumi par
to, ko dos iecerētā reforma, Salacgrīvas ostas darbiniekiem –
Ivo Īstenajam
(no kreisās),
Valdim Ozoliņam
un Normundam
Tiesnesim – aptaujā liks balsot par novada patstāvību

 Salacgrīvai – sava specifika

 Krietnu laiku nav apmeklētas Svētupes Lauvās, tāpēc, satiekot viesu nama saimnieku Ingu Saliņu, painteresējos, kā klājas tūrisma biznesā. Agrāk to apmeklēja arī vietējie ļaudis, tagad pamatā ir, tā teikt, tranzīts – somi, poļi, igauņi, lietuvieši. Šobrīd dzīvojot strādnieki no Neretas, kuri tīra Svētupi. Vietējie ziemā atbraucot uz pirtiņu. Pašam ārpusē daudz darīšanu neesot, ko varot, nokārtojot internetā, bet, ja kāda braukšana – par ceļu nesūdzas. Ja tikai pašam ir transports. Nekādas lielās saistības ar pašvaldību viņam neesot, tāpēc arī Svētupju saimniekam būtu vienalga, kur atrodas tās administrācija. Neesot arī laiki, kad uz centru klidzināja ar zirdziņu. Tomēr kārtējā robežu pārzīmēšana viņam nav pa prātam. Vajag ekonomisko pamatojumu, nevis paņemt veco Latvijas karti. Viņaprāt, Limbažu novads salacgrīviešiem nav īstais partneris. – Jums jau tie riņķi, – sarunbiedrs pasmej par daudzajiem apļveida krustojumiem Limbažos… – Bet Salacgrīvai ir osta, lielā Tallinas šoseja. Tā ir pavisam cita specifika. Viņš arī spriež, kur pie apvienošanās liks spējīgos Salacgrīvas novada pašvaldības
darbiniekus. – Limbažos viņus pretī neņems, tur jau valdības māja pilna līdz skurstenim.

 

 Svētciemā dzīve nav kļuvusi sliktāka

 Ar Svētciema bibliotēkas vadītāju Līgu Borozdinu par pašvaldību reformu sarunājāmies arī pirms 10 gadiem. Toreiz viņa bažījās, kā iestāde darbosies novadā. Izrādījās – raizes bijušas veltīgas. Lai gan Svētciemā ir Salacgrīvas bibliotēkas filiāle, tā strādā patstāvīgi, izjūtot atbalstu gan no kolēģiem novada centrā, gan Limbažos. Bibliotēkas telpas piedzīvojušas remontu, izveidots atsevišķs centrs bērniem. Arī par lasītāju skaita kritumu Līga nesūdzas – patstāvīgi turas uz 240. Arī par dzīvi Svētciemā sarunbiedre nežēlojas, pat ja vairs nav feldšerpunkta, pasta, ir tikai viņas iestāde, bērnudārza filiāle un veikals. Bet lielais ceļš iet gar ciematiņa namdurvīm, Salacgrīva tuvu un tur arī var saņemt daudzus pakalpojumus. Tiesa, pēc dažiem nākas mērot ceļu uz Limbažiem. – Ciematā dzīve nav kļuvusi sliktāka, tādēļ nesaprotu, kādēļ atkal nepieciešamas pārmaiņas. Salacgrīva ir pašpietiekama, attīstās, mums ir sava specifika, – uzskaita sarunbiedre un piebilst – traki, ka valstī nav demokrātijas

 

6.png

Svētciema bibliotekāre Līga Borozdina nesūdzas ne par dzīvi ciematā, ne par darbu

 Lepnam novadam ar savu rūpalu jābūt patstāvīgam

 Uz lielā ceļa izliktā norāde uz viesu namu Roķi gluži neviļus liek to apciemot. Īpašuma saimnieku Jāni Rokjāni satieku, īsinām laiku, pirms atbrauc kārtējais tūrists. – Būtu labāki laikapstākļi, būtu labāka sezona, – viņš teic. Īpašumu viņš mantojis no senčiem, te dzīvojuši viņa vecvecāki, mamma un vasaras pavadījis viņš pats. Un arī tagad Roķos tās pavada, bet nu jau kā viesu mājas saimnieks. Jānis izrāda īpašumu, pastāsta par nākotnes plāniem un, lai gan nav dzimis salacgrīvietis, labprāt izsaka viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu. – Manuprāt, nav nekādas vajadzības Salacgrīvai apvienoties ar Limbažu novadu. Kaut esam salīdzinoši neliels, tomēr lepns novads, varbūt ne ļoti bagāts, bet ar savu rūpalu, ostu, – spriež Jānis. Salacgrīvas nopelnītajam, viņaprāt, jāpaliek pašu novadā. – Ļoti labi zinām, ko nozīmē centralizēta sistēma, – viņš teic un paredz, ka nauda uz Salacgrīvu nāks atpakaļ slinki. Viņu kā viesu mājas turētāju iecerētās pārmaiņas varbūt arī neietekmēšot, bet Salacgrīvas un tās reģiona attīstību gan.

 

 Laimīgi, kas iemīlējušies

 Iebraucot Korģenē, uz ceļa pamanu divus jaunus cilvēkus, no kuriem jau pa gabalu staro tāda īpaša sajūta, ka viņi ir jauni, laimīgi un visi ceļi vaļā. Noskaidroju, ka Venija un Edgars steidzas uz autobusa pieturu, lai brauktu uz Kapteiņu ostu, kur strādā par bārmeni un viesmīli. Apsolu aizvest līdz pieturai, bet par to viņiem ar mani jārunājas. Izrādās, Korģenē viņi dzīvo pavisam neilgu laiku. Nav varēts noīrēt dzīvoklīti Salacgrīvā. Abi iepazinušies pirms pieciem gadiem, divreiz pastrādājuši Londonā, Anglijā. Lai arī ir iespēja tur atgriezties, jaunieši to neplāno. Tur neesot nekāda zelta bedre. Tāpat smagi jāstrādā, nav laika domāt ne par ko citu. Bet par ko viņi domā, būdami dzimtenē? Par kopējo nākotni. Veniju interesē arī māksla un mūzika, bet par pašvaldību reformu nav pat dzirdēts. – Man vienalga, kurā novadā dzīvoju, – apgalvo bijusī pāliete. Edgars ir salacgrīvietis. – Man nepatīk Limbaži, – viņš bilst. Būtu bijis laiks, viņš arī to pamatotu, bet… piebrauc autobuss. Lauvās dzīvojošajiem sabiedriskais transports ir liels retums. Tāpēc, ieraugot ceļmalā sievieti, kura dodas Lauvu virzienā, piestāju. Un atkal par vedumu algā vēlos noskaidrot ceļabiedres viedokli par iecerēto reformu. Ilga Kurzemniece vēl pirms gadiem četriem dzīvojusi Alojas novadā, bet nu Lauvās pieskatot kādu īpašumu. Par gaidāmajām pārmaiņām viņa zina maz. – Ko tāds liels novads cilvēkiem dos? – līdzbraucēja jautā. Bet vispār viņai uz pašvaldību iet nav vajadzības. Pa ceļam no Svētciema uz Lauvām pie kādām mājām pamanu divus cilvēkus un piestāju. Torbgaļos satieku mājas saimnieci Ainu Paegli un kaimiņu Oskaru Ozoliņu. Sieviete no maniem jautājumiem par reformu atgaiņājas: – Es, veca vecene, tādās lietās neiedziļinos. Ne man pašvaldība ko devusi, ne es tai ko esmu prasījusi. Viņas dzīvi ietekmētu tikai pensiju reforma. Bet kaimiņš ir mutīgs. Kāds labums būs no reformas, viņš nesaprot, bet valdīšanai valstī novēl – mazāk runāt, vairāk darīt. Kad taujāju, ko viņi, ceļmalā dzīvodami, vēlētos piedzīvot, atbilde ir: – Lai ceļš nekūp. Pērn apstrādāts, tas pietušējis putekļus, bet šogad pēc apstrādes jau otrā dienā dārzs bijis balts.

 

Salacgrīvu un tās apkārtējo teritoriju apmeklēja Regīna TAMANE

www.auseklis.lv 

    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031