17. septembris, 2019, Otrdiena

Vera, Vaira, Vairis

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Dzīve tuvplānā - Salacgrīvas novadā ainažnieki nejūtas kā nomalē

06.09.2019 15:41

Dzīve tuvplānā - Salacgrīvas novadā ainažnieki nejūtas kā nomalē

Runājot ar Ainažu iedzīvotājiem, rodas iespaids, ka lielākā daļa vēlas, lai Salacgrīvas novads saglabātu neatkarību. Daudzi kopumā ar dzīvi un arī pašvaldības darbu ir apmierināti. Tāpēc uz iecerēto administratīvi teritoriālo reformu skatās drīzāk ar bažām. Kurš var garantēt, ka tās rezultātā kaut kas netiks sagrauts? Dažs varētu arī atbalstīt Piejūras novada izveidi. Tā kā apstākļi līdzīgi, tāda varētu būt arī izpratne par vajadzībām.

Viesojoties Ainažos, runājot gan ar cilvēkiem, pie kuriem apciemojums iepriekš pieteikts, gan nejauši uz ielas sastaptajiem, tā arī nesatieku nevienu vietējo, kuram patiktu ideja izveidot novadu kādreizējā Limbažu rajona robežās. Ļaudis spriež – ja centrs būs tur, tad Ainaži paliks nomalē. – Bet mums jau tāpat neviens neprasīs! – izskan no vairākām mutēm. Grauž sajūta, ka par nākotni lemj cilvēki, kuriem nav izpratnes par viņu ikdienu. Kāds kungs, kurš gan savu vārdu nevēlas atklāt, bet ir ar pieredzi arī politikā, pauž uzskatu, ka reformas plāni tapuši, rūpīgi neizzinot situāciju ārpus Rīgas.

Tā kā viņš pats strādā uzņēmējdarbības jomā, gribētu redzēt skaidru aprēķinu. Teiksim, lai reformētāji varētu pamatot, ka noteiktā teritorijā administratīvie izdevumi samazināsies par 10% vai 15%. Tas, kā attīstību ietekmēs Rail Baltica izbūve, viņaprāt, vispār nav analizēts. Vēl – ja kādu pilsētu veido par reģiona centru, tad iedzīvotājam, kurš turp dodas, jābūt iespējai saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus. Viņš nav vienīgais, kurš par to aizdomājas. Izskan arī jautājums – ja Limbaži kļūs par centru, vai pilsētā atjaunos slimnīcu? Diez vai. Ļaudis gribētu redzēt kādu taustāmu reformas labumu. Runājot par dzīvi Ainažu pusē, cilvēkiem šobrīd ir sajūta, ka novada centrā Salacgrīvā domā un rūpējas arī par viņiem. Varētu vien būt vairāk darbavietu… Te gan viedokļi ir pretēji. Daļa uzrunāto atzīst – tie, kuri vēlas, darbu var atrast, citi ir mazāk optimistiski. Izskan arī doma, ka iztiku var nopelnīt, bet vai, strādājot sev tuvā profesijā, iespējams saņemt labu atalgojumu, tas jau cits jautājums. Daudzi šobrīd strādā lielajos alkohola veikalos pierobežā, kas pat piesaistījuši jaunus iedzīvotājus. Bet jau tagad iekārojamās preces cenu starpība Igaunijā un Latvijā samazinājusies. Cik ilglaicīgs būs šis bizness? Kā vienu no lielākajām problēmām ļaudis min arī to, ka Ainažos trūkst dzīvokļu. Vēl daudzi bažījas, ka aizvien samazinās bērnu skaits skolā. Pievienojot Ainažus citam, lielākam novadam, varētu pasteidzināt skolas reorganizāciju (citiem vārdiem slēgšanu). Jūtami sāpīga tēma vietējiem ir bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca Ainaži. Tā nodrošina darbavietu daudziem. Runā par to cilvēki diezgan negribīgi, ar zināmu rūgtumu. Izskan gan viedoklis, ka pēc lielās ažiotāžas iestādē būtībā mainījies neesot nekas…

 

Jāapvienojas tiem, kam tas nepieciešams
– Mēs savā novadā dzīvojam labi, – saka Solveiga Muciņa, ilggadējā Ainažu kultūras nama vadītāja, šobrīd pasākumu rīkotāja. To apliecina arī statistika – attīstības indekss, ko aprēķina Valsts reģionālā attīstības aģentūra. Jāpiekrīt. No 2013. līdz 2018. gadam starp 114 pašvaldībām Salacgrīvas novada attīstības rādītāji to ierindo vidēji 35. vietā. Solveiga gan atzīst, ka Ainažos varēja būt vairāk darbavietu, pietrūkst lielu uzņēmumu. Liela daļa pilsētas iedzīvotāji ir pensionāri. Taču kopumā – nav par ko sūdzēties. Viņasprāt, par pilsētu daudz pasaka tas, ka nelielajos Ainažos ir savs jauktais koris, divi deju kolektīvi un teātris. Ir ļoti aktīvs pensionāru klubiņš. Vēl viņa piemin biedrību Sprints A, kas ļoti gādā par sporta dzīvi. No pašvaldības līdzfinansējumu projektu īstenošanai vienmēr saņem, arī visām prioritātēm dome naudu atrod. Arī par algām runājot, kultūras darbinieki netiekot apbižoti. Lai gan sarunbiedre piebilst, ka nav pareiza šībrīža sistēma – katra pašvaldība atvēl, cik var atļauties. Valstī būtu jābūt vienotai politikai. S. Muciņa tikko lasījusi interviju ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci. Viņš tā arī neesot atbildējis uz jautājumu, vai gadījumā, ja cilvēki novados plānotās pārmaiņas negribēs, viņus piespiedīs ar varu. Tā nevajadzētu. – Reforma varētu notikt pakāpeniski, piedāvājot novadiem, kuri ar sevi netiek galā, pievienoties spēcīgākiem, – viņa uzskata.

 

Ar sabiedrisko dzīvi viss kārtībā!
Rita Neripa un Anda Kauķe savulaik strādājušas Ainažu slimnīcā. Tagad ir ar dzīvi acīmredzami apmierinātas pensionāres. – Plikas un badā neesam, – nosaka Anda. Ir arī, kur iziet cilvēkos. Viņas ar labu vārdu piemin nesen notikušos Ziemeļlivonijas svētkus. Katru mēnesi apmeklē pensionāru saietus, pasākumus bibliotēkā un kultūras namā, kas ne tik sen piedzīvojis pamatīgu remontu. – Daudz jau no pašiem atkarīgs – ir tādi, kuri nekur neaiziet un domā, ka nekas nenotiek. Tā nav! – viņas uzskata. – Ainaži ir laba, skaista pilsēta, viss tiek aprūpēts! – apgalvo Rita. Viņas apmierinātas gan ar pārvaldnieces, gan ar novada domes priekšsēdētāja D. Strauberga darbu. Ir sajūta, ka viņam Ainaži rūp. – Mēs gribam būt paši par sevi, lai paliek, kā ir, – rosina Rita. Viņasprāt, šādas pārmaiņas nenotiek bez zaudējumiem, jo jau daudz līdzīgu reformu pieredzēts. Tad sarunu nākas beigt. Abas ir nedaudz steidzīgas, jo jāgatavojas bērnu un mazbērnu apciemojumam.

 

Pašvaldība atbalsta tos, kuri paši ir aktīvi

Braucot pa Krišjāņa Barona ielu, starp daudzdzīvokļu namiem īpaši izceļas ne tik sen renovētie. Starp šādām mājām ir arī Nr. 7/2, kur ir ļoti aktīvi iedzīvotāji. Mājas apsaimniekošanas biedrības pārstāve Indra Runce stāsta, ka paši rūpējas par savu īpašumu kopš brīža, kad dzīvokļi privatizēti. Veikti gan lielāki renovācijas, gan mazāki labiekārtošanas darbi. Biedrība izmantojusi iespēju iegūt atbalstu, piedaloties pašvaldības rīkotajā konkursā Iedzīvotāji veido savu vidi. Šogad saņēmuši 500 eiro pagalma labiekārtošanai. – Visi, kas gribējuši, to ir darījuši, – piebilst sarunbiedre. – Nezinu, vai Limbažu novadā ir šādi konkursi. (Ir! – red.) Vai kaut ko tādu piedāvā? – viņa spriež, domājot par iespējamo reformu. Viņas pieredze ir – ja rodas kāda pamatota vajadzība, var vērsties pašvaldībā, atteikts netiks. Par reformu Indra spriež šādi: – Iedzīvotāju skaits Salacgrīvas novadā ir pietiekams. Varētu mūs nekur nepievienot. Ejot pa Krišjāņa Barona ielu, satieku Rasmu, pensionētu kundzi. – Es saprotu, ka līdz ar reformu centrs atradīsies tālāk. Vecam cilvēkam negribas skriet pasaulē, gribas visu nokārtot uz vietas, – viņa teic. Līdz Salacgrīvai nav tālu, bet uz Limbažiem, ja nav sava transporta, nemaz tik vienkārši neaizbrauksi. Arī veselība nav tāda, lai mērotu tik tālu ceļu. – Nokārtot lietas, izmantojot internetu, – tas nav pensionāriem, – secina kundze. Ne redze tik laba, ne apgriezieni. Nekādus brīnumus viņa no pašvaldības negaida, saprot, ka visu uzreiz nevar dabūt, bet ar šībrīža situāciju ir apmierināta – viss sakārtots, nav nekā tāda, kā ļoti trūktu. Uzskata, ka dzīve iet uz labo pusi. Viņa uzsver, ka arī pašiem jārosās – jāgādā par apkārtējo vidi.

 

Salacgrīvas novads ir pašpietiekams
Ainažu bibliotēkas vadītāja Sanita Kānīte zina teikt, ka ļaudis, savās kompānijās runādami par reformu, vēlas, lai Salacgrīvas novadu saglabātu. – Baida neziņa – kas būs, kā būs, – viņa saka. Par to, kā ir šobrīd, varot teikt tikai to labāko. Iestādes tiek atbalstītas, piemēram, kad bibliotēkai vajadzēja jaunus logus, tos ielika, no šī gada budžeta piešķīra nedaudz vairāk naudiņas grāmatām un presei. Kā būs, ja naudiņu dalīs citur? S. Kānīte, izlasījusi Auseklī interviju ar novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu, piekrīt viņa teiktajam, ka pašvaldības teritorijā problēmu ar attīstību nav, projektus īsteno. – Mēs esam pašpietiekami, – viņa secina. Viņai patīk, ka Ainažos ir sakopta vide, un par to saka paldies pārvaldes vadītājai Ilonai Jēkabsonei. Piebildīšu – šādu vērtējumu izteica ne viens vien ainažnieks. Vēl S. Kānīte uzsver, ka arī iedzīvotāji paši nāk uz pārvaldi ar priekšlikumiem par to, kas būtu darāms. Un tos ņem vērā.

 

Limbažiem būs vienalga, kas Ainažos notiks
Mārīte Silvanoviča Ainažos dzīvo gadus 15, pirms tam bija salacgrīviete. Gadus piecus strādā tirdzniecībā. Ar šībrīža darbavietu ALK Outlet ir apmierināta. Varot salīdzināt, jo iepriekš strādājusi arī tādos veikalos, kur prasības augstas, stundas garas, bet atalgojums neadekvāts. – Negribu nevienu reformu! Negribu pie Limbažiem. Viņiem būs pilnīgi vienalga, kas Ainažos notiek! – viņa teic. Tas, ka iestādēs daudzi pazīstami, zini, kur vērsties, ja kāda problēma vai jautājums, viņai rada drošības sajūtu. – Neticu, ka pēc reformas pašvaldībām pēkšņi būs vairāk naudas. Drīzāk darbiniekiem pieaugs algas, jo pienākumu taču būs vairāk, – viņa spriež. Ar dzīvi Ainažos Mārīte ir apmierināta. Viņai patīk miers un klusums, ko uz dažiem mēnešiem pārtrauc vasarnieku pieplūdums, kas piestāv siltajam gadalaikam. Ja ziemā kādubrīd šķiet par klusu, tad līdz lielākām pilsētām, kur notiek kultūras pasākumi, nav tālu. Viņas ģimenē aug divi bērni. Viens apmeklē bērnudārzu, otrs uzsācis mācības 5. klasē. Iespējams, tas, ka tagad abi dosies uz vienu ēku, atvieglos dzīvi. Laiks rādīs. Sarunbiedre spriež, ka šejienes skolas kvalitāte ir mazpilsētai atbilstoša, ir savas priekšrocības – katram skolēnam tiek individuāla uzmanība.

 

Reforma sarežģīs dzīvi
Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolā satieku tehniskos darbiniekus – Raiti Gulbi, Anitu Bērziņu, Anitu Ločmeli un Mārīti Bokmelderi. Kad tikāmies, līdz 1. septembrim bija palikušas vien dažas dienas, skolā varēja just rosību, gatavojoties jaunā mācību gada sākumam. Pirmo gadu skola un bērnudārzs būs zem viena jumta. Mārīte bilda, ka gaidāmo reformu apsprieduši ar kaimiņiem. Secinājuši, ka viņiem labāk patiktu, ja Salacgrīvas novadu apvienotu ar piejūras pašvaldībām, teiksim, Saulkrastiem. – Domāju, ka Limbažos mūs nesaprastu, – viņa saka. Bet, spriežot pēc tā, kas izskan publiskajā telpā, domā, ka paši par sevi nepaliks, kādam noteikti pievienos. Sarunbiedri atzīst, ka Ainažiem ir savas problēmas. Viena no tām – vietējos veikalos, cik nu to palicis, nevar nopirkt daudz ko no nepieciešamā. Pēc nagliņas vai krāsas bundžas jābrauc uz Salacgrīvu. Dāmas novērojušas – ja, piemēram, aizbrauc uz veikalu Depo Valmierā, tur ir ļoti daudz pircēju no Igaunijas. Ja Ainažos izveidotu lielu tirdzniecības centru, viņuprāt, iepirkties brauktu arī igauņi, kuri dzīvo pierobežā. Satrauc tas, ka bērnu skolā ir aizvien mazāk. Bija laiki, kad viņu skaits bija divreiz lielāks nekā tagad – nu palikuši kādi 100, ja pieskaita bērndārzniekus. Vēl – trūkst dzīvokļu. Sarunbiedri spriež, ka tos savulaik būtu varējuši iekārtot Ainažu slimnīcas vecajā ēkā, kas stāv tukša. Nesaimnieciski. Vajadzētu kādu dienesta dzīvokli. Piemēram, Ainažu jaunā ģimenes ārste uz šejieni braukā no Viļķenes puses. Ja skolā darbu gribētu uzsākt jauns pedagogs, kur viņš apmestos? – Katras izmaiņas rada papildu problēmas, – secina R. Gulbis. Šobrīd viss iegājis savā ritmā, negribas, lai to atkal izjauc. Un, ja novada centrs būs citur, tas sarežģīs iedzīvotāju dzīvi. Arī autobusu biļešu cenas aizvien pieaug. Sarunbiedri spriež, ka pašvaldība Ainažos iegulda pietiekami. Pakāpeniski, bet nepārtraukti notiek kādi uzlabojumi – šur tur uzlej asfaltu, nobruģē kādu ietvi, prieks, kā atjaunota laipa uz molu. Vienīgi Mārīte, kura dzīvo igauņu galā, pie robežas, joprojām ļoti gaida, kad arī turp vedīs ietve. Taču dzirdēts, ka pašvaldības darba plānā tā ir. – Ir jau daudz kas labs Ainažos, bet gribam vēl labāk! – visi nosmej. Taču ne jau reforma atrisinās jautājumus, kas viņiem rūp.

 

Pārmaiņas cilvēkiem nepatīk
Uz ielas satieku Lindu, kura šobrīd Ainažos pastāvīgi nedzīvo, bet viesojas pie vecākiem. – Izskatās, ka tiks atjaunots Limbažu rajons, – viņa teic un atgādina, ka pirms iepriekšējās reformas, kad vēl bija Ainažu pagasts, vietējie negribēja pievienoties Salacgrīvai. Cilvēkiem diez ko nepatīk pārmaiņas. Taču līdzšinējās teritoriālās reformas ikdienas dzīvi, viņasprāt, nav ietekmējušas. Pati šobrīd dzīvo Carnikavas novadā, ko reformatori vēlas apvienot ar Ādažiem. Kad bijusi aptauja, 85% tās dalībnieku teikuši nē. Viņasprāt, ļaudis izteikuši diezgan pamatotus spriedumus par to, kas notiek vienā, kas otrā novadā. Tā kā abi veidoti kādreizējo pagastu robežās, viegli salīdzināt. Salacgrīvas novada gadījumā esot citādi, jo ir jautājums par lielu pašvaldību apvienošanu. Bet tam, ka administratīvais aparāts nav jāuztur katrā nelielā pašvaldībā, viņa pilnībā piekrīt. Un beigās nosaka: – Vai vieni novadi ir vairāk “pelnījuši” apvienoties, citi mazāk? Domāju, ka nē.

 

Bažas par to, vai turpmāk atbalstīs brīvprātīgos dzēsējus
Pie Ainažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo rosās Normunds Zēģelis, ainažnieks jau 40 gadu. Runājot par reformu viņš saka strikti: – Nekādā gadījumā! Šobrīd pašvaldība brīvprātīgos finansē. Kurš var apsolīt, ka pēc pārmaiņām būs tāpat? Vai, esot Limbažu novadā, Ainažu brīvprātīgos tā atbalstīs? Salacgrīvas dome viņiem palīdz arī tad, kad rodas neparedzēti izdevumi, piemēram, jālabo ēkas jumts. Remontam nepieciešamos 1000 eiro budžetā atrada. Sarunbiedrs gan uzskata, ka brīvprātīgo vienību finansēšana būtu jāuzņemas valstij. N. Zēģelis rāda žurnālu, kurā reģistrēti izsaukumi. Šogad bijuši kādi 30. Šad tad viņi uz ugunsgrēku atskrien pirmie vai kopā ar valsts finansētām brigādēm, tātad ir vajadzīgi. Normunds atceras, ka cilvēki bija skeptiski arī pirms iepriekšējās reformas, bet pēc tās nekas daudz nemainījās. – Vienmēr
saka – tur, kur ir galva, tur ir nauda. Pārējiem tiek tas, kas paliek pāri, – spriež ainažnieks. Neesot ļoti iedziļinājies, bet pieļauj, ka vienā daļā pašvaldību cilvēki pēc reformas kaut ko zaudēs. Katrā varētu būt cita situācija. Varbūt ar to jārēķinās.

 

www.auseklis.lv

Lindas TAURIŅAS
teksts un foto

      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30