27. septembris, 2020, Svētdiena

Ilgonis, Ādolfs

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Par likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

12.12.2019 11:57

Par likumprojektu

Salacgrīvas novada dome ir saņēmusi Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 25.11.2019. vēstuli Nr. 111.9/19-1-13/19, kurā lūdz Salacgrīvas novada pašvaldību iesniegt Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai viedokli domes lēmuma formā par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

Salacgrīvas novada dome, izvērtējot Saeimā 1.lasījumā pieņemto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” secina:

1. Salacgrīvas novads atrodas Rīgas jūras līča piekrastē un robežojas ar Igaunijas Republiku. Salacgrīvas novads ir nozīmīgs dažādu transporta un ekonomisko aktivitāšu mezgls. Tās teritorijā atrodas divas ostas, VIA Baltica (TNT tīkls) autoceļš, Ziemeļu stīga, 4.lielākā dabisko lašu indeksa upe Eiropā, īpaši aizsargājama teritorija un Baltijas jūras piekrastes teritorija ar īpaši specifiskām tās attīstības un apsaimniekošanas vajadzībām.

Salacgrīvas novadā izveidotā pakalpojumu infrastruktūra konkurē ar kaimiņvalsti Igauniju, un tā daudzās nozarēs ir pārspējusi un piesaistījusi Igaunijas un Somijas līdzīgus pakalpojumus, principā veidojot pakalpojumu eksportu, kas ir nozīmīgs ne tikai novadam, bet arī Latvijas valstij kopumā.

Salacgrīvas novada dome uzsver, ka piedāvātajā likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” nav ievērtētas arī Salacgrīvas novada attīstības perspektīvas kā Rail Baltica dzelzceļa līnija un stacija Salacgrīvā, kā arī iespēja nākotnē izveidot kravu loģistikas centru sasaistē ar Salacgrīvas ostu, VIA Baltica koridoru, sasaistītu ar Ziemeļu stigas attīstību, kas savieno šo mezglu ar iekšzemi. Jāatzīmē, ka, realizējot Rail Baltica projekta Eiropas Savienības noteikto atbalstāmā transporta veida ieviešanas rezultātā, Salacgrīvas novada loma būtiski pieaugs Rīgas un Pierīgas aglomerācijas telpā.

Saskaņā ar Salacgrīvas novada domes 2019.gada 30.augusta lēmumu Nr.369 “Par publiskās apspriešanas organizēšanu iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosināto administratīvi teritoriālo reformu” (Protokols Nr.11; 5.§) tika nolemts laika posmā no 2019.gada 9.septembra līdz 2019.gada 7.oktobrim rīkot publisko apspriešanu ar mērķi noskaidro Salacgrīvas novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo Salacgrīvas novada apvienošanu ar Limbažu novadu un Alojas novadu. Publiskās apspriešanas rezultāti liecina, ka 94% dalībnieku neatbalsta Salacgrīvas novada iespējamo apvienošanu ar Limbažu novada un Alojas novada administratīvajām teritorijām un pauduši noraidošu attieksmi piedāvātajam likumprojektam “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

2. Likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” Pārejas noteikumu 21.punkta redakcija nosaka, ka: “21. Pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt pašvaldības nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro vai 0,1 % no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas (turpmāk – finanšu komisija) pozitīvs lēmums. Finanšu komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji, un to vada un tās darbu organizē šajā likumā noteiktā administratīvā centra pašvaldības domes priekšsēdētājs. Finanšu komisijas sēdi sasauc mēneša laikā pēc tam, kad izskatīšanai finanšu komisijā iesniegts attiecīgs pašvaldības lēmums. Finanšu komisija lēmumus pieņem šādi: 1) ja neviens no komisijas locekļiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties; 2) ja iebilst kaut viens no komisijas locekļiem, par lēmumu balso. Lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalsojušie pārstāv vismaz pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.”

Salacgrīvas novada dome pauž viedokli, ka likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” Pārejas noteikumu 21.punkta redakcija neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4. pantam, pamatojot iepriekš minēto ar šādiem argumentiem:

1) Likuma “Par pašvaldībām” 3. pants nosaka, ka: “Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.”

2) Likuma “Par pašvaldībām” 5. pants nosaka, ka: “Pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.”

3) Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4.pants nosaka, ka: “(1) Vietējās varas pilnvaras un pienākumus nosaka konstitūcija vai likums. Taču šis noteikums neliedz piešķirt vietējām varām pilnvaras un pienākumus īpašiem mērķiem saskaņā ar likumu. (2) Vietējās varas likumā noteiktās robežās ir pilnā mērā tiesīgas īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, kurš nav izslēgts no to kompetences vai uzdots veikt kādai citai varai. (3) Pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus. (4) Vietējām varām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā vara, nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā.”

4) Arī Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprinātas pašvaldības tiesības. Satversmes 8. nodaļas “Cilvēka pamattiesības” 101. pants nosaka, ka “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”[1]

Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmumā “Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01” ietverts, ka “Saeima Satversmes 101. pantā ir nostiprinājusi ne vien personas pamattiesības vēlēt pašvaldību un no tām izrietošās tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību palīdzību, bet arī – atbilstoši Satversmes lakoniskajam stilam – pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas statusu kopumā. No Satversmes 101. panta otrās daļas pirmā teikuma kopsakarā ar Satversmes 1. pantu izriet pašvaldības princips, kas aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī.”[2]

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes 1. pants ietver arī pašvaldības principu. Šis princips aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8. punktu). Viennozīmīgi, ka Saeimai, izlemjot jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu, tāpat kā izlemjot ikvienu citu jautājumu, savā darbībā ir jāievēro pašas pieņemtie likumi un starptautiskās saistības, arī Eiropas Vietējo pašvaldību harta. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro konstitūcija un citi likumi, arī tie, ko pieņēmis pats parlaments (sk. Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma lietā Nr. 03-05(99) secinājumu daļas 1. punktu).

5) Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldība darbojas kā vienots patstāvīgs publisko tiesību subjekts, kura gribu izteic šā subjekta orgāns – attiecīgās pašvaldības dome, kura pārstāv attiecīgās teritorijas un iedzīvotāju intereses, nodrošinot ilgtspējīgu novada attīstību.

3. Likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” 6.pantā ir noteikti novadu izveidošanas noteikumi (kritēriji). Salacgrīvas novada dome pauž savu viedokli, ka nepieciešams likumprojektu papildināt ar papildus novadu izveidošanas noteikumiem (kritērijiem), t.i., likumprojekta 6.panta 2.punktu papildināt ar vēl vienu izņēmumu, nosakot kā izņēmumu novadus, kuru administratīvajā teritorijā atrodas pierobežas administratīvā teritorija un kam ir Latvijas Republikas valsts robeža ar ārvalstīm un novadā ir, piemēram, ne mazāk par 5 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

[1] Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1993. gada 1. jūlijs, Nr. 43.

[2] Par Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 7. panta otrās daļas atbilstību 1985. gada 15. oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 2., 3. pantam un 4. panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai (Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmums lietā Nr. 2007-21-01. Latvijas Vēstnesis, 2008. gada 22. aprīlis, Nr. 62 (3846), 8. punkts).

 

 

Papildus jāuzsver, ka lai saglabātu līdzšinējās pozitīvās tendences, kā arī lai veicinātu pierobežas teritoriju apdzīvotību ne tikai Salacgrīvas novadā, bet valstī kopumā, kā arī, ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantu, Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4. pantu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantu, atklāti balsojot: PAR- 12 deputāti (Dagnis Straubergs, Normunds Tiesnesis, Lija Jokste, Katrīna Borozdina, Sanita Šlekone, Jānis Cīrulis, Aija Kirhenšteine, Evija Keisele, Kristaps Močāns, Agra Jankovska, Rimants Jirgensons, Jānis Lipsbergs), PRET – nav, ATTURAS – nav, Salacgrīvas novada dome NOLEMJ sniegt šādu priekšlikumu par Saeimā 1.lasījumā pieņemto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”:

 

1. Likumprojekta 6.panta 2.punktu papildināt ar vēl vienu izņēmumu, izsakot 6.panta 2.punktu šādā redakcijā: “2) novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgas novados un novados, kuras administratīvajā teritorijā atrodas pierobežas administratīvā teritorija un kam ir Latvijas Republikas valsts robeža ar ārvalstīm un novadā ir ne mazāk par 5 000 pastāvīgo iedzīvotāju”.
2. Izslēgt likumprojekta Pārejas noteikumu 21.punktu.