Pasaules restarts?
06.04.2020 09:57
Šīs būs neparastākās Lieldienas, kādas vien var iztēloties. Ne olas ripināt, ne krustu godināt. Izņemot šaurā lokā, vai attālināti. Ka pat Baznīcas balss tiek pieklusināta ar atceltiem, tik ierastiem, dievkalpojumiem. Tas man atgādina pirmās Lieldienas, kad Jēzus Kristus bija augšāmcēlies. Tur nebija ne prieks, ne gaviles – kā tas mūsdienās ir tik ierasts. Tur toreiz bija vien izbrīns, izbailes un neziņa. Jo cilvēku prātam Jēzus Kristus augšāmcelšanās notikums bija un ir grūti aptverams. Un tikai vēlāk nāca prieks un gaviles. Tādēļ arī šīs Lieldienas, lai arī tik neparastas un pieklusinātas, var izrādīties, ka tā ir liela svētība.
Arī Lielsalacas Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā tik ierastie dievkalpojumi tiek atcelti. Tomēr baznīca būs atvērta lūdzējiem, Kristus ciešanu un Lieldienu dievkalpojumu ierastajos laikos (Ct. plkst. 18.00-20.00; Pt. plkst. 15.00-18.00; Sv. plkst. 10.00-13.00). Un tomēr tas viss būs savādāk nekā ierasts. Un ja tā – tad arī šajās Lieldienās neparasts būs tas, ka krusts, kurš parasti Lielās Piektdienas dievkalpojumā tiek novietots mūsu baznīcā, šoreiz tiks nolikts baznīcas vārtos. Lai katrs to var redzēt, pat baznīcā neieejot.
Manuprāt, šis visai pasaulei ir īpašs žēlastības laiks, lai arī daudz tiek runātas par zaudējumiem un ierobežojumiem pandēmijas laikā. Bet, manuprāt, šis ir vērtību un iespēju apzināšanās laiks, jo teju vai visa pasaule ir apstājusies savā skrējienā un liekas tiek ekonomiski, ekoloģiski un garīgi pārstartēta. Un šajās Lieldienās, un šajā laikā mums tiek dota neparasta žēlastība un iespēja uz daudzām lietām paskatīties savādāk. Mums tiek dota iespēja kaut ko mainīt un dzīvot labāk, skaistāk un pareizāk. Jo šajā pandēmijā ir tik daudz procesu un šķautņu, kuras mēs vēl nespējam un, varbūt, tā arī nespēsim pilnībā aptvert. Un var tikai minēt - cik no visa tā ir zaudējums un cik ieguvums.
Šis ir neparastākais gavēnis, kurā ir iesaistīta teju vai visa pasaule. Un šīs būs neparastākās Lieldienas, ka ne olas ripināt, ne krustu godināt. Izņemot šaurā lokā vai attālināti. Ka pat Baznīcas balss tiek pieklusināta ar ierobežojumiem un izskanēs jau kaut kur savādāk. Varbūt vairs ne tik lepni. Jo šī pandēmija skar ne tikai ekonomiskus, bet arī garīgus procesus.
Pēkšņi mēs visi esam vienā laivā. Un te kļūst redzams, kas ir patiesi īsts un dzīvs. Un tas ir labs jautājums – kas pāri paliek, ja tiek ierobežotas vai pat atceltas tik ierastas lietas un darbības? Kas pāri paliek ne tikai no uzņēmumiem, bet arī no dažāda veida garīguma, ticības un pat Baznīcas? Ir vērts par to padomāt – kas pāri paliek, kad tik daudz tiek ierobežots vai pat atcelts?
Un man ir tāda sajūta, ka teju vai visa pasaule ekonomiski, ekoloģiski un garīgi kaut kādā veidā tiek pārstartēta. Un tev netiek jautāts – vai tu to gribi, vai negribi. Tu vienkārši tajā esi. Un es sāku domāt – varbūt labi, ka tā? Jo kā redzams – savādāk nevar.
Svētīgas visiem šīs neparastās Lieldienas!
LELB mācītājs: Andris Vilemsons
