16. oktobris, 2021, Sestdiena

Daiga, Dinija

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Baku zīmes

09.09.2021 11:59

Baku zīmes

1999.gadā Salacgrīvas muzejā nonāca daļa Lielsalacas draudzes arhīva, ko kādreiz, 1980.gados, Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas toreizējais inspektors Ojārs Spārītis atrada Salacgrīvas luterāņu baznīcas bēniņos un nodeva Limbažu muzejam. Tā kā 1998.gadā nodibināja muzeju Salacgrīvā, tad dokumenti tika atdoti mums- daļēji jau sistematizēti un sakārtoti. Visvairāk dokumentu ir dažādos rokrakstos latviešu, krievu un vācu valodās, ir iespiestais materiāls arī dažādās valodās un dažādos šriftos.

Pamazām pētot un vērtējot šos materiālus, gadu gaitā jau pieņemti krājumā ļoti daudz dažādu dokumentu- Krievijas ķeizara Vidzemes guberņas pavēles (pirmā jau no 1798.gada), dažādi saraksti- kristāmo, iesvētāmo, laulājamo, lietišķā sarakste, atskaites un citi. Te atspoguļojas gan mācītāja pienākumi, gan draudzes dzīve, gan vēsturiski notikumi valstī un pasaulē.

Arhīvā ir arī tādi dokumenti, ko sākumā domājām- vai vērts ņemt krājumā, vai tie kādrez būs ievērības cienīgi, bet pagājis laiks un izrādās, ka vēsturiskie notikumi atkal sasaucas ar šodienu. Tās ir “Baku zīmes”. Mūsu muzeja krājumā to ir ļoti daudz- 341. Pirmā zīme datēta ar 1863.gadu, pēdējā ar 1915.gadu. Kas tad ir šīs “Baku zīmes”? Tās ir rakstiski apliecinājumi tam, ka cilvēks ir izpotēts pret bakām, ko izdevuši potētāji- vietējie ārsti, vecmātes un aptiekāri, arī mūsu Salacgrīvas aptiekārs Jānis Liepiņš. Kā izriet no dokumentiem, tad vakcinācija bija nepieciešama un obligāta, jo jau no 19.gadsimta sākuma Vidzemes guberņā plosījās šī briesmīgā, lipīgā slimība, kas paņēma tūkstošiem cilvēku dzīvību. Visu cilvēku vakcinācija pret bakām turpinājās vēl gadiem ilgi, tāpat tika izsniegtas arī “baku zīmes”, kā redzams citu muzeju krājumos. Pasaule ir tikusi galā ar šo infekciju, pēc dažādām ziņām pēdējais baku uzliesmojums bija 1977.gadā, bet no 1980.gada vairs nenotiek vakscinācija pret bakām.

Vēstule no Ainažu pagasta pārvaldes 1900.gada 1.martā.

Cien. Liel- Salacas draudzes prāvestam

Tā kā šajā pusē parādījušās bakas pat pie pieaugušiem jaunākiem cilvēkiem, un tā kā valdei jau zināms, kuri šopavasari iet iesvētības mācībā, un lai turklāt apkarotu briesmīgo slimību, Jūs tiekat it sirsnīgi lūgti neuzņemt iesvētīšanas mācībā tādus, kas nebūtu likuši sev bakas izpotēt, īpaši vēl, kur jauniem darba spējīgiem cilvēkiem ir aiztaupīti smagie miesas darbi. Pagasta valde apņēmusies arī no savas puses izlietot katru līdzekli, lai piespiestu iesvētāmos bērnus, cik viņai zinami, likt sevi izpotēt.

Pagasta priekšnieks M.Pehtz

Skrīveris Behrziņ

Tā kā uz baku zīmēm bieži vien izpotētā vecums nav norādīts, tad, iespējams, tās tika izsniegtas pieaugušajiem uzrādīšanai mācītājam pirms iesvētību mācībām.

Izpotēt pret bakām vajadzēja ne vien pieaugušos, bet, pirmkārt, arī bērnus, tādēļ no Lielsalacas draudzei pakļautām pagastu pārvaldēm tika sūtītas vēstules mācītājam, lai noskaidrotu katrā laika periodā piedzimušos bērnus. Viss darbs, ko mūsdienās veic dzimtsarakstu nodaļas, tajā laikā bija jāveic mācītājam. Lielajās baznīcu grāmatās tika reģistrēti dzimušie, laulātie, arī mirušie, tāpat no citām draudzēm nākušie, uz pareizticību pārgājušie u.c.

Vēstule no Sveiciema (Svētciema) pagasta pārvaldes 1896.g.30 septembrī

Augsticienītam Liel- Salacas luterāņu draudzes mācītāja kungam.

Sveiciema pagasta valde ar šo it laipni lūdz gribēt še klātpieliktā grāmatiņā ierakstīt visus Sveiciema pagastā šā gada otrā pusē dzimušus bērnus un tad šo grāmatiņu atpakaļ sūtīt šai valdei, lai būtu iespējams spert vajadzīgos soļus dēļ baku potēšanas.

Pagasta vecākā un skrīvera paraksti.

Kad “vajīdzīgie soļi” sperti, tad no ārsta vai cita speciālista, kam bija uzticēta vakcinācija, uz baznīcas kanceleju tiek sūtīts atpkaļ to cilvēku saraksts, kas veikuši vakcināciju pret bakām. Šie saraksti sašūti kopējā mapē ar iesvētāmo sarakstiem, bet pie vārdiem ir ķeksīši, kas norāda, ka abi saraksti salīdzināti.

Tie, kas nebija iekļauti kopējos sarakstos tad arī nesa katrs savu “baku zīmi”, ko iesniedza baznīcas kancelejā. Arī tās ir latviešu, krievu un vācu valodās, uz speciāli iespiestām veidlapām, apzīmogotas un nezīmogotas, uz lielākām un pavisam mazām lapiņām, bet visās ir minēts vārds, uzvārds un vakcinētāja paraksts, kurš bieži vien nav atšifrējams. Lielākajā daļā zīmju minēts arī pagasts un mājvārds, kur vakcinētais dzīvojis. Tā kā vēstures pētniekam šis ir avots, kur meklēt arī citu informāciju, ne vien tikai to, vai cilvēks izpotēts pret bakām. Pa gadiem var arī izsekot, kādi mediķi, kādos pagastos strādājuši un veikuši vakcināciju, piemēram Salacgrīvā 1893.gadā izdotā zīmē parakstījies Dr. med. Ev. Treij, 1900.gadā izdotās zīmēs- provizors K.Pelekzirnis Ainažos, Ķirbižos valsts potētājs Karl Šnor, Svētciema pagastā Vilhelmīne Kučinskij, 1901. gada zīmē lasāms Dr. Alfred Becker paraksts. Var izsekot, ka ar 1907.gadu Ainažos vakcinēt sāk provizors B. Brehmans, bet ar 1909.gadu Salacgrīvā provizors Jānis Liepiņš, kas pirms dažiem gadiem uzsācis darbu Salacrīvas aptiekā. Ārsts tai laikā Salcgrīvā bijis Al. Martinsons, bet jau 1911.gadā zīmes parakstījis Dr.E.Härm (?). 1912.gada zīmēs redzams, ka vakcināciju veikusi arī vecmāte un baku potētāja M.Ziediņ. No 1913.gada saglabātas visvairāk izziņu- 63. No tām var secināt, ka Ainažos ir jauns farmaceits- M.Freibergs, bet Ķirbižos potējis arī, kā apakšā parakstīts- baku vakcinētājs skolotājs- pārzinis F.Vītols. No 1915.gada baku zīmēm redzams, ka Salacgrīvā atkal cits ārsts- Dr.V.Fēmers(?). Lai visiem laba veselība!

 

 
1 (1).jpg
 
1 (2).jpg

Ainažu pagasta pārvaldes vēstule Lielsalacas draudzes prāvestam. 1900.gada 1.marts.

 
2.jpg

Jaunasalacas (Svētciema) pagasta pārvaldes vēstule Lielsalacas Luter. draudzes mācītāja kungam. 1896.gada 20.septemris.

 
3.jpg

Pret bakām vakcinēto saraksts.  Parakstījis ārsts Aleksandrs Martinsons 1909.g.

 
4.jpg

Baku zīme vācu valodā. Izdevis provizors Pelēkzirnis Ainažos 1903.gadā.

 
5.jpg

Baku zīme. Izdevis provizors Jānis Liepiņš Salacgrīvā 1914.g.

 
6.jpg

Baku zīme krievu valodā. Izdevis provizors M.Freibergs Ainažos 1913.g.

 

Salacgrīvas muzeja krājuma glabātāja Iveta Kalniņa.

    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031